Alūksnes pilsētas dome kā pateicību par uzstāšanos daudzajos pilsētas pasākumos Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas pūtēju orķestrim un sarīkojumu deju kolektīvam “Virpulītis” dāvināja trīs dienu ekskursiju.
Alūksnes pilsētas dome kā pateicību par uzstāšanos daudzajos pilsētas pasākumos Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas pūtēju orķestrim un sarīkojumu deju kolektīvam “Virpulītis” dāvināja trīs dienu ekskursiju.
“Vienīgais ekskursijas noteikums bija, ka mēs uzstāsimies kādā koncertā,” stāsta Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra diriģents Sandors Līviņš.
Kopīgi apspriežoties, izlēmuši, ka piedalīsies mūzikas festivālā Tartu. Šis festivāls “Suvekontserdid” Tartu risinājies no 9.jūlija līdz 17.augustam, un alūksnieši uzstājušies skvērā pie lielā teātra. “Šāds festivāls Tartu notiek ik gadu,” atklāj S.Līviņš.
“Nākamajā dienā pa radio pat ziņoja, ka šajā laukumā ir spēlējis latviešu orķestris, respektīvi, mēs,” atklāj sarīkojumu deju kolektīva “Virpulītis” vadītāja Ilze Līviņa.
Alūksnieši bija paredzējuši koncertēt arī Tallinā, bet laika apstākļu dēļ šo ieceri neizdevās realizēt.
“Tajā dienā bija ļoti liels vējš un lietus, notika negadījums ar helikopteru, tāpēc uzstāties nebija iespējams,” stāsta I.Līviņa. Pirmo nakti pēc dzirdētajiem aicinājumiem neiet laukā no mājām alūksnieši nolēmuši pavadīt kādā skolā, taču otro nakti, kā pirms tam bija plānots, pavadījuši teltīs.
Ekskursantiem, garām braucot, bija iespēja redzēt Vatselīnas cietoksni, kurš pašreiz tiekot atjaunots un, iespējams, pēc kāda laika būs pieejams tūristiem.
“Interesanta jauniešiem likās Setu zeme, kas ir savdabīga ar to, ka tajā ir igauņu un krievu kultūru sajaukums,” stāsta I.Līviņa. Lielu izbrīnu un prieku visiem radījis ceturtais lielākais Eiropas ezers Peipuss.
“Gan krāsas, gan lieluma ziņā ezers ir kā jūra,” stāsta S.Līviņš. Seši drosmīgākie orķestra dalībnieki devušies ezerā arī peldēties.
Alūksnieši bija arī vienīgajā pareizticīgo mūķeņu klosterī Igaunijā – Kuremē Dievmātes klusēšanas klosterī. “Diemžēl galvenajā klostera ēkā netikām, jo tā tika gatavota viesu uzņemšanai. Tomēr pastaigājām pa klostera apkārtni,” stāsta I.Līviņa.
Daudzi jaunieši klosterī bija pirmo reizi. “Pārsteidzoši likās, ka mūķenes visus darbus dara ar rokām, nav nekādas tehnikas,” uzsver deju kolektīvu vadītāja.
“Visskaistākais no visa brauciena bija ūdenskritums. Tas, kas ir redzams Latvijā, ir tikai niecīga daļiņa no redzētā skaistuma,” stāsta viņa.
Keila ūdenskritums bijis 56 metrus augsts un pārsteidzis ar savu greznību. “Jūras krastā un pašā jūrā ir daudz vienkāršu akmeņu, svētakmeņu un upurakmeņu,” atklāj I.Līviņa. Mums Latvijā ir stāsts, ka bērnus nes stārķis, bet ja igauņi grib brālīti vai māsiņu, tad jāpieklauvē pie kāda šā akmeņa.
Tajā laikā, kad nokritis helikopters, arī Alūksnes bērni bijuši Tallinā. Viņiem arī bijusi iespēja vērot glābēju darbu. Taču šis traģiskais notikums netraucēja alūksniešiem iepazīt Ziemeļeiropas visvecāko pilsētu Tallinu, kura ir īpaša ar divus kilometrus garo pilsētas mūri un 26 aizsargtorņiem.
Visi 45 brauciena dalībnieki izsaka lielu pateicību Alūksnes pilsētas domei un priekšsēdētājam Armandam Mustam, kā arī firmai SIA “Eols”.
