Alūksnes dabas muzejā “Vides labirints” izveidots jauns gliemežnīcu stends, kurā redzami no starptautiskas izstādes Prāgā atvesti apmēram 60 jaunieguvumi.
Alūksnes dabas muzejā “Vides labirints” izveidots jauns gliemežnīcu stends, kurā redzami no starptautiskas izstādes Prāgā atvesti apmēram 60 jaunieguvumi. Apmeklētāji ar neviltotu sajūsmu aplūko gan sniegbaltās gliemenes spārnus, gan koši sārto perlamutra gliemežnīcu, gan zeltainus un raibus gliemežvākus.
“Jau sen bija sapnis iegūt retu gliemežu un gliemeņu sugu atstātās čaulas, ko parādīt muzeja apmeklētājiem. Karību jūrā ir izplatīta sniegbalta gliemene “Eņģeļa spārni”, kuras gliemežnīca tieši tā izskatās. Palaimējās tādu iegādāties, lai gan tā bija tikai vienam kolekcionāram. Tagad muzeja īpašumā ir arī viens no slavenākajiem konusa cilmes gliemežvākiem “Gloria Maris” jeb “Jūru slava”. Pirms 100 gadiem šīs gliemežnīcas dēļ tika aplaupīti muzeji, kur tā bija eksponēta. Ieguvām vēl vienu šīs sugas gliemežnīcu “Indijas slava”, kura ir vēl retāka,” stāsta muzeja vadītājs Aldis Verners.
Konusa gliemeži dzīvo apmēram 150 metru dziļumā, tāpēc senāk to gliemežnīcas bija grūti iegūt. Turpretim tagad tās vairs nav tik liels retums. Pasaules gliemežvāku tirdzniecības firmas konusa gliemežnīcas piedāvā, tiesa, ne vienmēr, tāpēc arī to iegūšanu var uzskatīt par veiksmi. No Prāgas Čehijā tika atvests vēl daudz citu interesantu gliemežu un gliemeņu sugu eksemplāru, kas papildina līdzšinējo kolekciju.
“Kolekcija ir liela – apmēram 1000 sugu. Tā vākta vairāk nekā 40 gadus. Tiesa, muzeja stendos visu nevar parādīt, tāpēc redzama apmēram puse. Iespējams, ka kādreiz visi būs kādā izstādē,” saka A.Verners. Viņam ir trešā lielākā gliemežnīcu kolekcija Latvijā. Senākas ar vairāk eksponātiem ir kolekcijas Latvijas Dabas muzejā un Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejā. A.Verners atzīst, ka interesi par gliemežiem un gliemenēm rada gliemežnīcu neparasti skaistās formas, krāsas un to daudzveidība, kā arī interesantie stāsti, kas tos pavada. “Pagājušā gadsimta sākumā, kad Ņujorkas Dabas muzejā tika nolaupīti divi konusa gliemežnīcas eksemplāri, tie maksāja tikpat, cik vecmeistaru gleznas – miljons dolāru. Tiesa, arī tagad tie uzreiz izceļas starp citiem,” piebilst A.Verners.
