Arvien biežāk nākas dzirdēt jautājumu, uz ko cilvēks mūsdienās ir gatavs naudas dēļ, un – atbildes ir visdažādākās. Diemžēl arī tādas kā nogalināt un laist pasaulē bērnus – tikai naudas dēļ…
Arvien biežāk nākas dzirdēt jautājumu, uz ko cilvēks mūsdienās ir gatavs naudas dēļ, un – atbildes ir visdažādākās. Diemžēl arī tādas kā nogalināt un laist pasaulē bērnus – tikai naudas dēļ… Mēs dzīvojam laikā, kad šie jautājumi “vai nauda ir ļaunums vai tomēr svētība, vai pārbaudījums? Vai par naudu var nopirkt laimi?” gribot negribot kļuvuši īpaši aktuāli un pat uzbāzīgi.
Ir ļoti skumji, ka bezatbildīgi, nelabvēlīgu ģimeņu vecāki, kuriem tuvs alkohols, bērnus laiž pasaulē tikai naudas dēļ un pēc tam neliekas par viņiem ne zinis, pamet un dodas citur pasaulē “laimi meklēt”, un laist pasaulē nākamo bērnu. Turklāt nekaunas vēl doties uz vietējo pašvaldību un prasīt pabalstu, lai arī paši savas dzīves labā nav darījuši neko – tikai peldējuši pa straumi. Diemžēl pašlaik valstī nav sistēmas, kā to novērst un kavēt, toties no tā ir jācieš līdzcilvēkiem. Te nedomāju gadījumus, kad ģimenē aug vairāki bērni, kurus vecāki ļoti mīl un iespēju robežās cenšas sniegt visu nepieciešamo. Tieši šādas ģimenes valstij vajadzētu vairāk atbalstīt.
Naudas dēļ daudzi cilvēki ir gatavi uzņemties tādu amatu, par kuru viņiem nav ne mazākās izpratnes un priekšstata, cik tas ir nopietns. Ja šāds cilvēks tomēr tiek apstiprināts kārotajā amatā, no tā cieš sabiedrība. Ņemot vērā to, ka apstiprināt amatā var ātrāk nekā atrast pamatotu iemeslu atbrīvošanai, tad dažu cilvēku muļķības dēļ sabiedrībai ir jācieš ļoti ilgi.
Man nepatīk, ja cilvēki “skaita naudu” citu makos, analizē un apspriež to. Var piekrist franču rakstniekam Žanam Labrijēram, ka citu bagātība nav jāapskauž, jo viņi par to ir samaksājuši augstu cenu – viņi tās labā ir upurējuši savu mieru, veselību, godu un sirdsapziņu. Nauda nav laime un pati par sevi reti kuru var padarīt laimīgu. Nauda palīdz palielināt personiskām vajadzībām un dāvanām domāto pirkumu izvēli un ļauj nodarboties ar labdarību. Tomēr jāatceras, ka cilvēks, kuram ir nauda, ir brīvāks, bet viņš nav brīvs. Manuprāt, nav pareizi tas, ja cilvēku vērtē pēc viņam piederošā naudas daudzuma, jo vienmēr ir jāvērtē pats cilvēks jeb, kā teicis Kants: nauda nesmird, bet daži “naudinieki” gan.
Man patīk, kā kādā intervijā ir teikusi dziedātāja Linda Leen – ka visu naudu tāpat nekad nenopelnīsi, un, ja cilvēkam ir naudas tik daudz, lai varētu uzturēt sevi, ģimeni, dzīvokli, automašīnu un vēl nodoties savam vaļaspriekam, tad vairāk nevajag. Pretējā gadījumā var kļūt par naudas kalpu. Dziedātāja atzīst, ka viņai ir savs pašvērtības līmenis, tādēļ viņa nav “gurķis tirgū, par kuru var kaulēties”. Kā nepalikt par šādu gurķi, par kuru kaulējas – tas lai paliek katra paša ziņā.
