Par 2002. gada 3.janvāra grozījumiem Ministru kabineta 2000. gada 26.septembra noteikumos Nr.330 “Vakcinācijas noteikumi”.
Par 2002. gada 3.janvāra grozījumiem Ministru kabineta 2000. gada 26.septembra noteikumos Nr.330 “Vakcinācijas noteikumi”.
„Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.330 “Vakcinācijas noteikumi” izdoti 2000. gada 26. septembrī. Situācija valstī nepārtraukti mainās, un pati dzīve nosaka nepieciešamību ik palaikam veikt grozījumus dažādos normatīvajos aktos, nodrošinot to savstarpējo atbilstību. Minētie grozījumi “Vakcinācijas noteikumos” (turpmāk – noteikumi) skar galvenokārt ārstniecības personas un tikai pavisam nedaudz – pacientus.
Izmaiņas noteikumu 11. punktā bija nepieciešamas, lai uzlabotu vakcinācijas plānošanu un organizēšanu.
Izvirzītas stingrākas prasības medicīnas iestādēm, kurās vakcinācija jeb potēšana notiek regulāri (katru darbdienu), un ārstniecības personām, kuras to veic. Medicīnas iestādēs, kurās regulāri notiek vakcinācija, jāatrodas speciālam skapim instrumentu un medikamentu uzglabāšanai. Savukārt ārstniecības personām, kas veic potēšanu, obligāti jābūt sertificētām. Ievērojot šīs prasības, iedzīvotājiem tiks radīta droša vide, kurā viņi saņems minēto pakalpojumu.
Ārstniecības personas pienākums ir informēt pacientus par vakcinācijas nepieciešamību. Tas ir sevišķi nozīmīgi apstākļos, kad Latvijā 2001. gadā reģistrēts 91 difterijas slimnieks, kaut arī vienīgā profilakse pret šo slimību ir vakcinācija, kas Latvijā tiek veikta bez maksas. Ja šie pacienti būtu potējušies, saslimušo būtu mazāk. Saskaņā ar pētījumā «Iedzīvotāju imunizācijas pret difteriju un ērču encefalītu kavētājfaktoru apzināšana un profilakses pasākumu veicināšana Latvijas Republikā» iegūtajiem datiem iedzīvotāji atzinuši, ka ārstniecības personas nepietiekami veic izglītojošo darbu.
Primārās aprūpes ārstam jānodrošina vakcinācija visiem pie viņa reģistrētajiem bērniem. Agrāk tas bija pirmsskolas iestāžu un skolu medicīniskā personāla pienākums.
Ja pacients atsakās no potēšanās, ārstniecības personas pienākums ir viņam izskaidrot tās nozīmi atsevišķa cilvēka un visas sabiedrības veselības aizsardzībā. Ja arī pēc tam pacients nemaina lēmumu, atteikumu vakcinēties paraksta viņš pats un ārstniecības persona. Iepriekš saskaņā ar noteikumu 28. punktu pacienta atteikums potēties bija jāparaksta ne tikai viņam un ārstniecības personai, bet arī vēl diviem lieciniekiem. Izmaiņas noteikumu 28. punktā bija nepieciešamas, lai atvieglotu ārsta darbu.
Nobeigumā gribu piebilst, ka par savu veselību pirmām kārtām jārūpējas katram cilvēkam pašam. Regulāri ne tikai slimības gadījumā, bet arī profilakses nolūkos jāapmeklē ģimenes ārsts, jāiegādājas potēšanas pase un pie ģimenes ārsta jāpārliecinās, vai saņemtas visas nepieciešamās vakcīnas,” stāsta Līga Šerna, Labklājības ministrijas Veselības departamenta Politikas nodaļas vadītāja.
„Mans Īpašums”
