Kopš astoņdesmito gadu sākuma, kad Rīgas piena kombināta saldējuma fabrika bija modernākā visā bijušajā PSRS, līdz mūsu dienām šī ražotne saglabājusi Latvijas saldējuma citadeles godu un produkcijas kvalitāti.
Kopš astoņdesmito gadu sākuma, kad Rīgas piena kombināta saldējuma fabrika bija modernākā visā bijušajā PSRS, līdz mūsu dienām šī ražotne saglabājusi Latvijas saldējuma citadeles godu un produkcijas kvalitāti, kas neliks pircējiem vilties arī turpmāk.
“Sākoties pārmaiņām, mēs nenolaidām rokas, bet meklējām iespēju, kā izdzīvot konkurences apstākļos. Uzstādījām jaunas saldējuma pildīšanas līnijas, paplašinājām sortimentu. Uzskatām, ka esam veiksmīgi pārkārtojušies, un redzam, ka arī šobrīd mūsu saldējumi ir iecienīti,” saka Rīgas piena kombināta pārdošanas un mārketinga direktors Jānis Vaivods.
Lielākā vieta tirgū
No desmit saldējuma veidiem astoņdesmito gadu sākumā šobrīd ražotne piedāvā 70 dažādas šķirnes. 45 procenti no Latvijā apēstā saldējuma ražoti Rīgas piena kombinātā. Līdz gada beigām plānots to palielināt līdz 49 procentiem.
Pērn saldējums pārdots par 4,3 miljoniem latu. Palielinot ražošanas apjomus, Rīgas piena kombināts plāno pilnveidot ražošanu, paplašināt sortimentu, vienlaikus samazinot produkcijas pašizmaksu. Tas ļautu veiksmīgāk konkurēt tirgū.
Rīgas piena kombināts eksportē saldējumu uz Vāciju, Krieviju, Igauniju un Lietuvu.
Uzņēmums dod priekšroku dabīgām izejvielām un atbalsta vietējos piena ražotājus. Gadā uzņēmums iepērk aptuveni 45 tūkstošus tonnu piena no aptuveni 2500 zemnieku saimniecībām visā Latvijā.
Vāra kā zupu
Pērkot saldējumu, prātā neienāk, ka to tāpat kā zupu vispirms vāra. Pasterizētu pienu, sauso pienu, krējumu, sviestu, ūdeni un piedevas termiski apstrādā cilindriskos katlos, kas aprīkoti ar maisītājiem. Temperatūru un vārīšanas ilgumu, kas katrai saldējuma šķirnei ir atšķirīgi, kontrolē automātiski. Arī viss ražošanas process ir automatizēts.
No vārīšanas katliem saldo masu pa cauruļvadiem padod uz dzesētāju, tad uz frīzeri, kur dzesē un puto vienlaikus. Uzputotu pilda formiņās vai vafeļu glāzītēs. Tās tūlīt nonāk saldējamā skapī un, pa to virzoties, sasalst. Vafeļu glāzītes iepako celofānā, bet glazētā saldējuma šķirnes pa transportiera lenti uz vietu, kur iegūst brūnās vai baltās šokolādes vai arī cita veida glazējumu.
Vafeļu glāzītes cep uz vietas. Kociņus saldējumam gatavo īpaši, tie nedrīkst būt atskabargaini, jābūt līdzeniem, no koka, kas neslīd.
n Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados ražotnē strādāja vairāk nekā 200 cilvēku. Līdz astoņdesmito gadu beigām ražoja vidēji 10,5 tūkstošus tonnu saldējuma gadā.
Šobrīd ražo līdz 3,5 tonnām gadā, ražotnē strādā aptuveni 50 cilvēki.
Tagad ražo 70 šķirņu saldējumu.
Ražotne izvietota četros stāvos.
Saldējuma galvenās sastāvdaļas ir piens, sviests vai krējums, kondensētais piens, stabilizatori un sausās piedevas.
Līdz deviņdesmitajiem gadiem saldējumu fasēja 100 un 250 gramu iepakojumos. Tagad – 50, 60, 70, 80 un 200 gramu.
1971. gada 14. aprīlī sāk ražot “Eskimo” šokolādes glazūrā, kā arī piena saldējumu vafeļu un papīra glāzītēs.
1974. gadā “Eskimo” sastāvdaļas maina, tā rodas saldējums “Pols”. Uzsāk ražot ģimenes saldējumu polietilēna iepakojumā.
Līdz 1978. gadam saldējumu pako ar rokām.
1986. gadā beidz ražot saldējumu papīra glāzītēs, izņemot “Vēsmu”.
Astoņdesmitajos gados sortiments paplašinās līdz 40 veidiem. Eksportē uz Krieviju, Igauniju un Azerbaidžānu.
1991. gadā sāk ražot “Karlsonu” un “Gardumu”.
1994. gadā – “Solo”, “Peksis” un “Eva”.
1998. gadā – “TIO”.
1999. gadā – “Jūsu ekselence” ģimenes pakās.
Kopš 2000. gada uz Vāciju eksportē plombīra saldējumu vafeļu glāzītēs, krējuma ar šokolādi, krējuma ar riekstiem un “TIO” multipakās (pa četri gabali kārbā).
2000. gada vasarā visvairāk realizēts saldējums vafeļu glāzītēs – 34,1 procents no kopējā apjoma.
Šoziem visvairāk – 37,9 procenti – saldējuma realizēts viena litra kārbās (” Jūsu ekselence”).
