Pededzes pagasta zemnieku saimniecības “Bērzemnieki” īpašniece Vita Brilte apguvusi fotogrāfa profesiju, bet 28 hektāros audzē dārzeņus, graudus un puķes.
Pededzes pagasta zemnieku saimniecības “Bērzemnieki” īpašniece Vita Brilte apguvusi fotogrāfa profesiju, bet 28 hektāros audzē dārzeņus, graudus un puķes. Tos pārdod Alūksnes tirgū, veikalos, slimnīcai un skolām. Pašlaik pircējus priecē prīmulas.
Viņa atzīst, ka “sirdslieta” izrādījusies nozīmīgāka. Alūksnes rajona Lauksaimniecības konsultāciju birojs aicina Vitu dalīties pieredzē stādu un dārzeņu audzēšanā.
“Gada sākumā iesēju begonijas, jo tām ir jāaug līdz jūnijam. Tad ir kārta diedzēt leduspuķes, atraitnītes, tomātus, puravus, tomātus un agros kāpostus stādiem. Šogad puķu un stādu piedāvājums būs plašāks. Siltumnīcās ir apmēram 200 kvadrātmetru zemstikla un zemplēves platības. Lai to racionāli izmantotu, iegādājos labas kvalitātes sēklas, ko pasūtu pēc kataloga no firmas “Benari”. Tās iznāk lētākas nekā veikalos piedāvātās, jo ir augsta dīgtspēja un līdz ar to var iegūt labu ražu,” atklāj V.Brilte.
Trešklasnieks Edgars un četrgadīgais Gatis ir dūšīgi palīgi mātei. “Abi laista stādus un puķes. Tad tikai jāskatās, lai netiek par daudz mitruma,” saka Vita. Citos darbos palīdz māte, bet pārsvarā viņa tiek galā viena ne tikai siltumnīcās, bet strādā arī ar tehniku uz lauka: ar, kultivē, sēj, miglo, ecē, vago un novāc ražu.
Fotogrāfijās redz ražu
Kad pircējs vēlas zināt, kādi izaugs tomātu vai kāpostu stādi, Vita var parādīt fotogrāfijas. Tajās visu gadu “zied” petūnijas, samtenes, begonijas un citas puķes. Maijā varēs izvēlēties tomātu stādus, “redzot”, ka ‘Rondello’ šķirnes ķekarā ir seši līdz astoņi saldi un miltaini tomāti. Tāpat ražīga ir ‘Max’ ar lieliem augļiem un ‘Šarms’, kas turklāt nav prasīga šķirne. Vitai ir savi pircēji, kas stādus iegādājas no viņas. “Lai izaudzētu labus stādus, daudz lasu speciālo jaunāko literatūru un preses izdevumus, piedalos semināros un iepazīstos ar zemnieku pieredzi Jēkabpilī, Mārupē un Valkas rajonā. To pētījam kopā visa ģimene,” stāsta V.Brilte.
Burkānus glabā stirpās
Zemniece veica izmēģinājumu – salīdzināja 10 kāpostu un burkānu šķirnes. Tas deva iespēju izvēlēties: agros kāpostus ‘Barel’, vidēji agros ‘Rinda’, ‘Krautman’ un ‘Skanvi’, kas labi glabājas.
“Kāpostus glabāju svaigus pagrabā, ir arī skābēti. Bet burkāni tāpat kā kartupeļi ir ieziemoti stirpās uz lauka. Kartupeļi ir arī pagrabā, bet burkāni tur nav tik svaigi kā stirpās. Tie pavasarī ir tikpat sulīgi un garšīgi kā tikko no lauka ņemti,” akcentē V.Brilte. Kāpostiem bija laba raža, bet arī par burkāniem nevar žēloties. Viņai patīk burkāni ‘Napoli’, kas ir līdzīgi ‘Nantei’. Tie izaug lieli – viens burkāns sver apmēram kilogramu. Tāpēc tos rīvē pie skābiem kāpostiem, jo tirgū pircēji nav raduši tādus iegādāties. Vairākām šķirnēm vēl nav nosaukumu, ir tikai numuri. Kad burkāni ir vajadzīgi, tad ar lāpstu atrok sniegu un attaisa stirpu.
Pērn viņa izmēģināja puravu šķirnes. “Izaug labi, un pieprasījums ir, tātad šogad audzēšu lielākā platībā,” secina Vita. Par šīgada iecerēm zemniece vēl nevēlas informēt.
Kartupeļi būs dārgāki
“Nepaļaujos, ka vienas šķirnes dārzeņiem būs laba raža. Tāpēc sēju vairākas. Kartupeļi ir ‘Priekuļu dzeltenie’, ‘Sante’, ‘Asteriks’ un ‘Beta’. Pašlaik Alūksnes tirgū un veikalos tos pārdod par 15 santīmiem kilogramā, bet droši vien cena palielināsies,” domā zemniece.
Laika apstākļi novilka it kā robežu, kas Alūksnes rajonā tupeņu laukus pasargāja no lietavām un izslīkšanas. Tāpēc otrā maize nemaksā tik daudz kā Rīgā, kur jau tagad par kartupeļu kilogramu prasa apmēram 50 santīmu. Tomēr V.Brilte negatavojas doties uz Rīgas tirgu, lai tur piedāvātu pārtikas kartupeļus. Pērn pavasarī Alūksnē to cena bija tāda kā tagad, tātad būs vēl lielāka.
Graudaugi attīra augsni
V.Brilte audzē ziemas kviešus un auzas deviņos hektāros, lai būtu iespēja mainīt augu seku. “Kad pēc auzām iesēj dārzeņus, tad uz vienu kvadrātmetru ir apmēram trīs nezāles,” viņa skaidro. Ieguva četras tonnas graudu no hektāra. Vita izvēlējās ziemas kviešu šķirni ‘Kobra’, ko speciālisti neiesaka audzēt Ziemeļvidzemē, un ir apmierināta. “Zeme nav tik laba kā Zemgalē, bet tika darīts viss agrotehniski pareizi. Tāpēc ir raža,” secina zemniece.
Graudus realizē sēklai un pārdod tirgū. Auzas ‘Selma’ B2 kategorijā tirgos pavasarī. “Tirgū pērk pārtikai. Ziemas kviešus diedzē, arī baro trušiem, vistām un cūkām. Pārdot pa dažiem kilogramiem ir izdevīgāk, jo graudu cena tad ir augstāka,” vērtē V.Brilte.
