Dziedātāji: svinam Jāzepa Vītola un Edgara Račevska jubileju. Šodien Gaujienas pagasta “Anniņās” 13.reizi notiek Jāzepa Vītola mūzikas diena.
Dziedātāji: svinam Jāzepa Vītola un Edgara Račevska jubileju
Šodien Gaujienas pagasta “Anniņās” 13.reizi notiek Jāzepa Vītola mūzikas diena. Komponista 138.dzimšanas dienā muzejā ciemojas Jāzepa Vītola vaska figūra.
“Uz pagasta robežas 51 kori sagaidīs ar maizes klaipu. 14 kori Gaujienā būs pirmo reizi, un viņiem ir iespēja iepazīt gleznaino apkārtni līdz Zvārtavai, kur noslēdzās akmens tēlniecības trešais simpozijs un ir skatāmas tēlnieku skulptūras. Reiņa Vārpas darbs “Sol mažors” ir novietots “Anniņās”. Tas ir dāvinājums Gaujienai un visiem dziesmu draugiem,” stāsta galvenā valsts kultūras inspektore Astrīda Leimane, kas ir Mūzikas dienas režisore.
Mūzikas dienas koncerts ir dāvana Alūksnes rajona koru virsdiriģentam Edgaram Račevskim, kam 11.jūlijā palika 65 gadi. “Maestro vairāk nekā 30 gadus strādā ar mūsu dziedātājiem. Viņš ir palīdzējis veidoties koriem un atbalstījis kolektīvus, kad tie gatavojas starptautiskiem konkursiem. Tāpēc gribam radīt svētkus virsdiriģentam un dziedam Jāzepa Vītola dziesmas viņa dzīves jubilejā,” akcentē A.Leimane.
Koncerta skanēs svētku “Rīgai – 800” repertuāra dziesmas un Jāzepa Vītola dziesmas: “Upe un cilvēka dzīve”. “Beverīnas dziedonis”, “Karaļmeita” un “Gaismas pils”, ko tradicionāli dzied “Anniņās” Jāzepa Vītola dzimšanas dienā – 26.jūlijā. Mūzikas dienā piedalīsies diriģents Jānis Dūmiņš, Amerikas latviešu vīru kora “Kalējs” galvenais diriģents Roberts Zuika un Austrālijas latviešu jauktā kora “Rota” diriģents Viktors Bendrups. Jūras spēku orķestri diriģēs Guntis Kumačevs.
Svētku viesiem un dalībniekiem Gaujienas sporta deju grupa sagatavojusi koncertu, ko var skatīties pulksten 14.00. “Svētku gājiens sāksies no baznīcas kalna, kur būs svētbrīdis. Mācītājs Ziedonis Varts un draudze vēlas aktualizēt un turpināt baznīcas celtniecību,” uzsver J.Vītola muzeja direktore Ineta Riepniece. Baznīcas kalnā dziedās Siguldas jauktais koris (diriģente Sarmīte Varta) un spēlēs Gaujienas mūzikas skolas audzēkņi.
Pagasta mākslas skolas audzēkņi ir sagatavojuši piemiņas veltes koristiem. Tā būs gliemežnīca ar dziesmu pērli nots veidolā.
Maestro Edgars Račevskis koriem dāvinās kompaktdiskus, kur ir viņa diriģēto dziesmu ieraksti. Roberts Zuika dziedātājiem dāvanā sagatavojis latviešu tautasdziesmu krājumu ar autogrāfu. “Parasti klausītāji ir pārsteigti, ka Vītola mūzikas dienas koncertam ir tik labs skanējums. “Anniņu” estrāde atrodas piemērotā vietā uz terases pakāpieniem, bet tas ir arī apskaņotāju Viktora Andrejeva un Alda Ceriņa nopelns,” uzsver A.Leimane. Pēc koncerta visi kori fotografējas pie J.Vītola akmens un dodas uz Egļukalna estrādi. Tur Gaujas ielokā ir sakārtoti ugunskuri, kuru gaismā dzied un dejo līdz rītam.
“Anniņās” salido bites
Gaujiena ir vienīgā vieta Latvijā, kur Mūzikas svētku vietas noformējumu veido Ritas Garaissils ziedu kārtošanas skolas floristu kursu audzēknes. Starp viņām ir apeniete Dina Semjonova un alūksniete Liena Jaunzema. Septīto vasaru ziedu kārtotājas no dabas materiāliem veido divu veidu dekorus – nopietnus un smieklīgus. Šajos svētkos milzīgas bites un citi plēvspārņi kokos radīs jautru noskaņu . “Sākumā bija doma veidot tikai bites, bet ar tām nekad neko nevar zināt. Tāpēc ir dažādi lidoņi. “Anniņu” mājai, arī Jāzepa Vītola istabai un estrādei ir ornamentāli veidojumi. Tik atsaucīgi cilvēki kā Gaujienā nav nekur citur, un pati daba te saista floristes no dažādām vietām,” stāsta ziedu kārtošanas skolas pasniedzēja Aija Žagariņa.
Pēc nedēļas darba floristes Mūzikas dienā nepiedalās, bet ir patīkami dzirdēt labas atsauksmes. “Protams, gribas izveidot arvien labāku svētku noformējumu, bet vienmēr tas nav iespējams. Kad skatāmies savu darbu fotogrāfijas pirms sešiem gadiem, tad brīnāmies, ka toreiz tie likās labi,” secina A.Žagariņa.
Atjauno komponista dzīvesvietu
Barona augļu dārza mūris stāvēja 100 gadu, bet tagad tas ir jāatjauno. “Veidosim mūri kā terasi ar kāpnēm un taciņu, lai var uzkāpt skatu laukumā. No turienes ir fantastisks skats uz estrādi un pāri Gaujai. Arī komponistam ir bijušas kāpnes, pa kurām devās uz dārza māju,” stāsta J.Vītola muzeja direktore Ineta Riepniece. Viņa atzīst, ka šogad ir daudz paveikts, bet vēl ir nepabeigti darbi un ieceres. Ar zemes īpašnieces Maijas Zīles atbalstu ir izstrādāts parka labiekārtošanas un ainavu projekts. Pēc tā ir nozāģēti vecie koki un iestādīti apmēram 200 koku un krūmu. “Nojauca vecos malkas šķūņus un uzcēla jaunus. Attīrīja kultūras slāni no barona alus pagraba, kur tagad ir trešā lielākā sikspārņu kolonija Latvijā. Ir iztīrīts dīķis, un ap to veido taciņu. Iestādīsim arī puķes,” klāsta I.Riepniece. Vecās pirts vietā ir uzcelta veranda, kuras jumts ir tāds kā bija pirtij, lai ainavā šī celtne pildītu tās funkcijas. Verandā ir ugunskura vieta, kur gatavot maltīti vai atpūsties. No turienes paveras skats uz dīķi, estrādi un apkārtni. I.Riepnieces projekts “Anniņu” arku atjaunošanai ir saņēmis Kultūrkapitāla fonda atbalstu. “Anniņas” ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. “Barons latviešu svētavotu iebūvēja akmens arkā. Tagad tai ir 150 gadu un tā sāk brukt. Vēl ir trīs dolomīta arkas, kas tāpat ir traģiskā stāvoklī,” uzsver I.Riepniece. Projekta pirmajā kārtā veica arku izpēti, lai zina ko darīt. Tagad jāraksta projekts nākamajai kārtai.
