“Esmu izpalīdzīgs. Ja kādam cilvēkam nākas atteikt palīdzību, tad šķiet, ka esmu nodarījis viņam pāri,” saka Kaspars Dreiblats.
“Esmu izpalīdzīgs. Ja kādam cilvēkam nākas atteikt palīdzību, tad šķiet, ka esmu nodarījis viņam pāri,” saka Kaspars Dreiblats. Kasparam ir 20 gadi, viņš dzīvo Rīgā, mācās Banku augstskolā un strādā būvfirmā par grāmatvedi – lietvedi. Brīvajā laikā divās nedēļās reizi viņš brauc uz Alūksni, jo dzied skolotāju korī “Atzele”. “Koris ir mans hobijs un atpūta no Rīgas ikdienas steigas. Man patīk vienotība, ko var izjust dziedot. “Atzelē” ir draudzīgs, jautrs kolektīvs un apbrīnojams diriģents Jānis Baltiņš,” atzīst Kaspars.
Sevi viņš raksturo kā nepastāvīgu, komunikablu un nepacietīgu jaunieti. “Vienmēr esmu optimists. Man patīk melnais humors, kur normas robežās var pasmieties par otru. Labprāt interesējos par mūziku un sportu, bet politika man šķiet garlaicīga,” saka Kaspars.
“Vasarā patīk aktīvs dzīvesveids. Šovasar ar draugiem esam iecerējuši braukt ar laivām pa upi un spēlēt pludmales volejbolu. Grāmatas lasu reti, bet televīzija gan ir mans draugs. Reizēm “uznāk” vēlme gatavot. Mans firmas ēdiens ir vārīti kartupeļi ar dillēm un folijā cepti vistu stilbiņi, ko ēdu ar speciālo “vīriešu” mērci,” stāsta Kaspars.
Kaspars atzina, ka dzīvi nespētu iedomāties bez vecākiem, kas viņu saprot un atbalsta, stipras veselības un naudas. “Man nauda nav dzīves prioritāte, bet naudai mūsdienās ir liela nozīme,” viņš domā.
