Četrdesmit. Tāds dīvains vecums.
Četrdesmit.
Tāds dīvains vecums.
Plīv gadu šlipse
draiski uz pleca,
vēl kādu brīdi droši
var dzīvot pa vecam,
bet smieklu vairs nav.
Ja būtu lati, priecīgi teiktu:
– Gandrīz pussimta!
Ja būtu kļavlapas valgas –
klātu zem smaržīga rupjmaizes
klaipa uz galda.
Četrdesmit gadi
skan kā četri desmiti: – Kāpēc?
Četras riekšavas pilnas
ar prieku un sāpēm.
Vai liktenim spēj tu
šovakar atbildēt: – Tāpēc!
