Jau vairāk nekā gadsimtu attīstās zinātne – elektronika. Sākotnēji tā pētīja tikai elektrisko lādiņnesēju mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
Jau vairāk nekā gadsimtu attīstās zinātne – elektronika. Sākotnēji tā pētīja tikai elektrisko lādiņnesēju mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku. Vēlāk radās nepieciešamība pēc tehniskajiem līdzekļiem, kas spētu ātri un droši apstrādāt plašus informāciju.
Sākotnēji tika radītas tehniskās ierīces, ko sauca par elektroniskajiem skaitļotājiem jeb elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (ESM). Tās paredzēja sarežģītu matemātisko aprēķinu veikšanai, tāpēc arī radās nosaukums “skaitļotājs”.
Mūsdienu elektroniskie skaitļotāji realizē praktiski jebkuras informācijas apstrādes formas, bet rēķināšana ir tikai sekundāra funkcija. Elektronisko skaitļotāju mūsdienu izpratnē saukt par skaitļotāju var tikai nosacīti, bet tā veiktos procesus nosaukt par skaitļošanu ir vienkārši nepareizi. Tādēļ elektroniskajiem skaitļotājiem tika dots jauns nosaukums, kas daudz vairāk atspoguļo tā būtību, – dators.
Vispārīga datora uzbūve
Pašlaik datoru ražotājfirmu ir ļoti daudz. Katru gadu tiek radītas aizvien jaunas tehnoloģijas. Tomēr uzbūves ziņā visi datori ir gandrīz vienādi.
Datora galvenā sastāvdaļa, kas veic informācijas apstrādi, ir procesors. Maziem datoriem parasti ir viens procesors, taču jaudīgākiem datoriem to var būt vairāki. Procesors izpilda programmas, kas atrodas operatīvajā atmiņā, un kontrolē visas pārējās ierīces, kas atrodas datorā.
Otra datora svarīgākā sastāvdaļa ir atmiņa, kurā ieraksta un uzglabā apstrādājamo informāciju, kā arī programmas, kas nodrošina informācijas ievadi, glabāšanu, meklēšanu, apstrādi un izsniegšanu. Jo lielāka ir atmiņas ātrdarbība, jo lielāka ir arī datora darbība. Taču, jo lielāka ir ātrdarbība, jo lielāka ir atmiņas cena. Tāpēc atmiņa ir sadalīta divās daļās: ātrdarbīgajā jeb operatīvajā un lēnākā jeb ārējā atmiņā.
Draugs vai atkarība
Aizraušanās ar datoru parasti sākas, spēlējot datorspēles. Nonākot atkarībā no datora, cilvēks nereti zaudē interesi par apkārtējo pasauli. Aizraušanās ar datoru norāda, ka cilvēks nesaņem pietiekamu apkārtējo uzmanību.Visbiežāk tie ir pusaudži, kuru karstākā vēlēšanās ir iegūt savā īpašumā datoru. Pēc vairāku mēnešu ilgas gaidīšanas, līdz mājās tiks pārvests dators, pusaudzis jau izdomājis šim priekšmetam kādu mīļu vārdu, un dators viņa iztēlē tiek personificēts, tas atdzīvojas.
No rīta pamostoties, pusaudzis ar to sasveicinās, gulēt ejot atvadās, arī dienas laikā to bieži atceras.
Vecāki uztraucas un pārdzīvo, ka bērni nelasa grāmatas un ilgu laiku pavada pie datora. Tā ir atkarība no datora. Visbiežāk cieš pusaudži un bērni, taču arī pieauguši cilvēki no šīs likstas nav pasargāti. Atkarība no datora pārņem nemanāmi un spēj sagādāt daudzus rūgtus brīžus gan pašiem datora cienītājiem, gan viņu tuviniekiem.
Aizliegums nelīdzēs
Mazāk postoša ilgstošā sēdēšana pie datora būs vienīgi tad, ja laikus parūpēsimies par savu veselību un ķermeņa labsajūtu. Fizisku nogurumu palīdzēs pārvarēt dažādi kustību vingrinājumi, veselīgs ēdiens un pastaigas svaigā gaisā, kā arī noteikta dienas kārtība.
Savukārt tiem vecākiem, kuru atvases ilgu laiku pavada pie datora ekrāna, iesaka izzināt citas sava bērna intereses un atlicināt vairāk laika kopīgām nodarbībām.
Aizliegumi šajā gadījumā nelīdzēs. Izpratne un neviltota interese par savu bērnu palīdzēs atjaunot savstarpējo dialogu. Ja vecāki savu bērnu vēlas atraut no datoru pasaules, viņiem jābūt ļoti saudzīgiem, mīlošiem un saprotošiem. Līdzko bērns sapratīs, ka vecāku interese nav patiesa, viņš agri vai vēlu pametīs novārtā uzsāktās nodarbības un ar vēl lielāku spītu atgriezīsies pie datora.
