Pēc Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas apkopotās informācijas Latvijā ir apmēram 80 000 strādājošo, par kuriem daļēji vai vispār neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Pēc Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas apkopotās informācijas Latvijā ir apmēram 80 000 strādājošo, par kuriem daļēji vai vispār neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to iedzīvotājiem ir liegta iespēja saņemt pakalpojumus – pensijas un pabalstus.
Saeimā pirmajā lasījumā
1. februārī izskatīja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Tie paredz aizsargāt tos darba ņēmējus, par kuriem darba devējs nav veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas vai darījis to novēloti. Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas speciālisti informē, ka šos grozījumus Saeimā atkārtoti skatīs 22.februārī. Iespējams, ka tie varētu stāties spēkā 1.jūlijā, līdz ar pensijas sistēmas 2.līmeni.
Grozījumi paredz ieviest tā saucamo “deklarēto principu”. Pakalpojumus piešķirs, ņemot vērā algu, ko darba devējs ir deklarējis un no kuras aprēķinājis apdrošināšanas iemaksas, nevis naudas summu, ko reāli ieskaitījis sociālās apdrošināšanas budžetā. Darba ņēmējs būs aizsargāts arī tādā gadījumā, ja darba devējam ir finansiālās problēmas un nespēj veikt apdrošināšanas iemaksas. Ja uzņēmuma vadītājs Valsts ieņēmumu dienestā būs iesniedzis atskaites par darba ņēmēju algu un apdrošināšanas iemaksām, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra varēs darbiniekam piešķirt pabalstus pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodā, slimību, atlaišanas un citos riska gadījumos. Savukārt pensijas kapitāls būs atbilstošs nopelnītajam.
Darba devējam parāda saistības pret valsti būs jānokārto. Tāpat kā līdz šim, par katru nokavēto dienu būs jāmaksā soda procenti, bet darbinieks šajā gadījumā nebūs cietējs.
Daudzi darba ņēmēji nezina, vai par viņiem veiktas sociālās iemaksas. To katrs var noskaidrot Valsts ieņēmumu dienestā. Par nodokļu nemaksāšanu iespējams ziņot arī anonīmi. Ja sūdzība apstiprināsies, darba devējam nosūtīs paziņojumu un pēc tam -brīdinājumu. Ja arī vēlāk parāds nebūs nomaksāts, var pieņemt lēmumu par bezstrīdus maksājumu piedziņu – līdzekļus “norakstīs” no nodokļu maksātāju konta bankā vai arī izņems skaidrā naudā no kases. Ja parāda piedziņai nepietiks līdzekļu, to varēs vērst uz maksātājam piederošu īpašumu. Valsts ieņēmumu dienestam pret parādniekiem ir tiesības piemērot soda sankcijas pat līdz krimināllietas ierosināšanai.
