Šonedēļ Ministru kabineta komitejā paredzēts izskatīt likumprojektu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem, kas pārkāpuši likumu.
Šonedēļ Ministru kabineta komitejā paredzēts izskatīt likumprojektu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem, kas pārkāpuši likumu. Tas paredz vairākas jaunas, ar brīvības atņemšanu nesaistītas pāraudzināšanas iespējas. Likumprojekta paskaidrojumā norādīts, ka tas nepieciešams, ņemot vērā Latvijas pievienošanos ANO konvencijai par bērna tiesībām. Tās mērķis ir nostiprināt šiem nepilngadīgajiem cieņu pret cilvēka tiesībām.
Uzreiz nāk prātā sievietes stāstījums, kā viņai kāds pusaugu puišelis mēģinājis nozagt velosipēdu. Viņa to uz brīdi atstājusi nepieskatītu kapos, lai pati dotos pie tuvinieku kopiņām. Kad atnākusi atpakaļ, velosipēds jau bijis paņemts. Sievietei nejauši izdevies sadzīt pēdas velosipēda nolaupītājam, kad savu īpašumu kopā ar zagli ieraudzījusi pie netālā veikala. Zaglēns uzstājis, ka tas esot viņa velosipēds un ne par kādu cenu nav vēlējies to atdot īpašniecei. Nekaunības viņam nav trūcis pat tad, kad apzagtā sieviete ierosinājusi kopīgi doties uz policiju, jo zaglis tam piekritis.
Cik daudz reižu nav dzirdēts, ka pusaudži uzlauzuši pagrabus, aplaupījuši klasesbiedru, citi veikalā mēģinājuši zagt konfektes vai citus saldumus. Vieni zog tāpēc, ka nevar atļauties nopirkt, bet citi – tāpēc ka izdevīgāk, ja var paņemt par velti. Vai arī pusaudžu vecumā ir raksturīga vēlēšanās pazīmēties skolasbiedru acīs un pierādīt, redz, ko es varu. Kamēr sabiedrībā būs raksturīga materiālā nevienlīdzība, nekas nespēs apturēt alkatīgākos paņemt to, kas pieder citiem. Bērni līdz šādam solim spēj nonākt daudz ātrāk nekā pieaugušie, it īpaši ja ģimenē ir atstāti bez ievērības un nekad nav sajutuši īstu mīlestību. Svarīgākais nav tas, cik daudz laika vecāki velta saviem bērniem, bet ko spēj tuvības mirkļos dot viņiem tālākajai dzīvei.
