Bažas pacientos par nākotnē arvien augošiem līdzmaksājumiem viesušas Veselības ministrijas plānotās izmaiņas valsts kompensējamo zāļu sistēmā, ar 1.jūliju ieviešot references jeb zemākās cenas principu.
Bažas pacientos par nākotnē arvien augošiem līdzmaksājumiem viesušas Veselības ministrijas (VM) plānotās izmaiņas valsts kompensējamo zāļu sistēmā, ar 1.jūliju ieviešot references jeb zemākās cenas principu.
– Cik lielā mērā pieaugs pacientu maksājumi?
– Ministrija references (zemāku) cenu ievieš, lai mazinātu pacienta un valsts izdevumus par medikamentiem. Sākotnēji references cena tiks piemērota gadījumiem, kad valsts konkrētas slimības ārstēšanai nepieciešamos medikamentus pacientam kompensē 50, 75 vai 90 % apmērā. Ārstam būs jāizraksta vienas zāles ar identisku aktīvo vielu, bet atšķirīgu cenu, izvēloties lētākās (references) zāles no savstarpēji aizvietojamu zāļu grupas. Pacientam tiek nodrošināta nepieciešamā ārstēšana, bet samazināti pacienta un valsts izdevumi, salīdzinot ar situāciju, ja tiktu izrakstītas dārgākas zāles, kuru iedarbība neatšķiras no lētākajām zālēm. Savukārt tiem medikamentiem, kurus valsts kompensē 100 % apmērā, piemēram, insulīnam, references cenas princips pagaidām netiks piemērots.
Kompensējamo zāļu sarakstā tiek iekļautas recepšu zāles, tātad zāles, kuru nozīmēšana un lietošanas uzraudzība ir ārsta kompetencē, tādēļ situācija, kad pacients nosaka, kādas zāles vēlas saņemt, ir nepieņemama. Ja ārsts izvēlas izrakstīt zāles, kuru cena pārsniedz references cenu attiecīgajā grupā, to jāpamato medicīniski, kā arī pacientam jābūt informētam par šo lēmumu.
– Tātad tiks paplašināts to diagnožu saraksts, kam pienākas zāles ar atlaidēm?
– Samazinot izdevumus katram atsevišķam pacientam un vienlaikus saglabājot ārstēšanas kvalitāti, rodas iespēja palielināt to pacientu skaitu, kas saņem kompensējamās zāles. Valsts uzdevums ir palīdzēt visiem iedzīvotājiem, un šobrīd zemāko cenu ieviešana ir reālākais veids, kā uzlabot pieejamību kompensējamām zālēm. Proti, zāles saņems vairāk pacientu esošajās diagnožu grupās, radīsies iespēja iekļaut jaunas zāles, kuras līdz šim netika iekļautas līdzekļu trūkuma dēļ, tiks uzsākta kompensācija jaunām diagnozēm. Nākotnē tiks izvērtēta iespēja pārskatīt kompensācijas apmēru, samazinot pacienta līdzmaksājuma daļu.
– Vai sakarā ar izmaiņām farmācijā palielināsies zāļu pieejamība un samazināsies recepšu zāļu skaits?
– Palielināsies zāļu pieejamība pacientiem ar smagām hroniskām slimībām, jo palielināsies to pacientu skaits, kas varēs saņemt zāļu iegādes kompensāciju. References cenu ieviešana neietekmēs recepšu zāļu skaitu. To, vai medikaments ir izsniedzams ar vai bez receptes, nosaka ražotājs. Veicot salīdzinošu analīzi par bezrecepšu medikamentiem Eiropas Savienības valstīs, konstatējām, ka daudzi medikamenti Latvijā tiek izsniegti ar receptēm, bet citur tos aptiekās pārdod brīvi. Tāpēc gada sākumā nosūtīju vēstuli AS “Olainfarm” un desmit ārvalstu (Vācijas, Lielbritānijas, Īrijas, Čehijas, Polijas un Indijas) zāļu ražotājfirmu pārstāvniecībām, lūdzot pārskatīt vairāku plaši lietojamu ibuprofēnu, ranitidīnu un loperamīdu saturošu zāļu izsniegšanas nosacījumus, izvērtējot iespēju tām piešķirt bezrecepšu medikamenta statusu. Tomēr gribu atgādināt, ka medikamenti ir jālieto pareizi un racionāli saskaņā ar pamācību un ka katrs ir atbildīgs par pareizu zāļu lietošanu. Par medikamentu lietošanu ir jākonsultējas ar ārstu, kas noteiks diagnozi, izvērtēs slimības smagumu un noteikst nepieciešamo ārstēšanu.
– Vai ir noteikts “pakalpojumu grozs”, ko veselības aprūpē valsts garantē katram iedzīvotājam?
– Ir divi varianti noteikt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Pirmais – “pozitīvā” groza variants, tiek noteikti pakalpojumi, kurus apmaksā valsts, otrais – “negatīvais” grozs , tiek nosaukti pakalpojumi, kurus valsts neapmaksā. Pirmais variants ir ļoti sarežģīts un tikai atsevišķās valstīs ir mēģināts definēt visus apmaksājamos pakalpojumus (klasiskais piemērs ir Origonas štats ASV). Atbilstoši 2004.gada 21.decembra Ministru kabineta noteikumiem nr.1036 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (turpmāk tekstā noteikumi) 14.punktam ir noteikti pakalpojumi, kurus neapmaksā valsts (tātad visi pārējie tiek apmaksāti).
– Ko pacientam darīt, ja ātrā medicīniskā palīdzība tomēr vajadzīga, bet nav iespējams samaksāt noteikto maksu?
– Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigāde neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajam vai saslimušajam par brīvu sniedz notikuma vietā, kā arī transportēšanas laikā uz slimnīcu, ja ir apdraudēta cietušā dzīvība (piemēram, pēkšņa saslimšana, hroniskas slimības paasināšanās, nelaimes gadījums, avārija, katastrofa, smaga mehāniskā, termiskā, ķīmiskā un kombinētā trauma, elektrotrauma, svešķermenis elpošanas ceļos, slīkšana, smakšana, saindēšanās, pēkšņa saslimšana vai trauma bērnam sabiedriskā vietā, ja atbilstoši diagnozei vai veselības stāvokļa smaguma pakāpei nepieciešama pacienta neatliekama pārvešana, kā arī dzemdētājas nogādāšana attiecīgajā ārstniecības iestādē, ārpus ambulatoro ārstniecības iestāžu darba laika, ja gaidīšana līdz ambulatoro ārstniecības iestāžu darba laika sākumam var apdraudēt cilvēka dzīvību. Lai nevajadzētu segt neatliekamās palīdzības brigādes izmaksas (kad izsaukumam nav medicīnisko indikāciju), ir jāgriežas pie sava ģimenes ārsta vai dežūrārsta.
– Kā var izvērtēt dzīvībai vai veselībai bīstams stāvoklis?
– Tuvākajā laikā tiks noteikti precīzāki kritēriji, kuros gadījumos neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukums ir pamatots, bet kuros ne, lai samazinātu interpretācijas iespējas. Ja cilvēkam ir sāpes sirds rajonā, bet mediķi konstatē, ka cilvēka dzīvībai briesmas nedraud, izsaukumu nedrīkst uzskatīt par nepamatotu. Tomēr alternatīvas pieņemtajam lēmumam nebija. Viens izsaukums valstij maksā vidēji 26 lati, viena diena slimnīcā – 20 lati. Sistēma bija tik ļoti pārslogota, ka nespēja nodrošināt izsaukumu apkalpošanu. Varēja izveidoties situācija, ka cilvēkam, kura dzīvība tiešām ir apdraudēta, nav iespējams sniegt neatliekamo palīdzību, jo tā ir novirzīta, lai strādātu ģimenes ārstu vietā. Vidēji gadā mēs zaudējām simts cilvēku dzīvības tikai tāpēc, ka nespējām laikā sniegt neatliekamo palīdzību. Esam iecerējuši palielināt dežūrārstu skaitu reģionos, lai saslimšanas gadījumos, kad nav draudu dzīvībai, cilvēki varētu saņemt nepieciešamo palīdzību brīvdienās un svētku dienās. Tāpat vienmēr pastāv iespēja vērsties tuvākās daudzprofilu slimnīcas uzņemšanas nodaļās, ja ģimenes ārsts nav pieejams.
– Vai maznodrošinātie un tie, kuri dzīvo zem iztikas minimuma, turpmāk spēs segt līdzmaksājumus medicīniskajā aprūpē?
– Ir noteiktas iedzīvotāju grupas, kas atbrīvotas no pacienta iemaksām. Šādu esošo cilvēku skaits šajās grupās sasniedz 900 000 cilvēku. Starp viņiem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, ja tiek saņemti veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības norisi un pēcdzemdību novērošanu, politiski represētās personas, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā cietušās personas, trūcīgās personas, kas par tādām atzītas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tuberkulozes slimnieki un pacienti, kuriem veic izmeklējumus tuberkulozes noteikšanai, psihiski slimas personas, saņemot psihiatrisko ārstēšanu, pacienti, saņemot hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras un vēl vairāku citu kategoriju iedzīvotāji. Var piekrist, ka tomēr daļai cilvēku var rasties problēmas maksājumos. Mums ir izveidojusies cieša sadarbības ar Latvijas Pensionāru federāciju, ar kuras pārstāvjiem tiekamies katru mēnesi. Esam saņēmuši viņu, Invalīdu tiesību aizsardzības centra, Latvijas ārstu biedrības un citu nevalstisko organizāciju priekšlikumus jauno finansēšanas noteikumu uzlabošanai, kurus izskatīsim un iesniegsim apstiprināšanai valdībā. Ierosinājumus gaidām arī no pašvaldībām un ikviena Latvijas iedzīvotāja.
– Būs jāmaksā vairāk par pacientu uzturēšanos slimnīcā. Vai daudzi pacienti to spēs?
– Noteikumi neparedz pacientu iemaksas maksājumus par slimnīcā veiktajām sarežģītajām manipulācijām (operācijas, diagnostiskie izmeklējumi), tāpēc daļai pacientu (piemēram, ķirurģiskiem pacientiem) iemaksas vienas hospitalizācijas gadījumā samazināsies. Vairāk pašreiz ir jāmaksā terapeitiskiem pacientiem. Noteikumos ir iestrādāts mehānisms, kas nodrošina pacientu plūsmas novirzīšanu uz vietējām slimnīcām gadījumos, kad nav nepieciešama hospitalizācija rajonu daudzprofilu slimnīcās. Pacientu iemaksa slimnīcā par pavadīto dienu vietējā slimnīcā ir 3 lati, bet daudzprofilu – 5 lati, tāpēc pacients nav “ieinteresēts” vieglākos saslimšanas gadījumos ārstēties augstāka līmeņa slimnīcā.
– Ko darīt pacientiem, kam nepieciešama steidzama plānveida operācija, bet rinda pienāk tikai pēc gada vai vēl vēlāk un pat noteikto daļējo samaksu par operāciju, piemēram, endoprotezēšanu nevar un nevarēs samaksāt?
– Ja ir nepieciešama neatliekama operācija, tad rinda netiek veidota un pakalpojumu sniedzējam ir pienākums sniegt ārstniecisko palīdzību. Indikācijas šādai operācijai nosaka ārstniecības persona, un VOAVA apmaksā šādus pakalpojums. Lai steidzamības kārtā nodrošinātu pacientiem nepieciešamos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus ortopēdijā (gūžas un ceļa locītavu endoprotezēšanai), aģentūra veido papildu rindas, pamatojoties uz konkrētām medicīniskajām indikācijām, kuru esību pacientam apstiprinājis ārstniecības iestādē izveidots ārstu konsilijs.
Katram iedzīvotājam novēlu labu veselību un ik dienu censties domāt, kā šo veselību saglabāt. Tiem, kam nepieciešama mediķu palīdzība, tā tiks sniegta. Vienalga, kurā mūsu valsts rajonā jūs arī neatrastos, visur veselības aprūpē strādā pašaizliedzīgi un kvalificēti cilvēki. Viņi jums palīdzēs!
