Visi ceļi ved uz Romu, un šoreiz tie patiešām aizved Apes vidusskolas skolotāju Māru Neideri ar bērniem līdz mūžīgajai pilsētai. Šo ceļojumu viņai, brālim Osvaldam, māsai Zaigai dāvāja vecākā meita Līga.
Visi ceļi ved uz Romu, un šoreiz tie patiešām aizved Apes vidusskolas skolotāju Māru Neideri ar bērniem līdz mūžīgajai pilsētai. Šo ceļojumu viņai, brālim Osvaldam, māsai Zaigai dāvāja vecākā meita Līga.
Mārai reizēm ir vēlēšanās izrauties no ikdienas rūpēm un ceļot.
Itālijas galvaspilsēta viņus sagaidījusi vakara uguņu apgaismota. Iekārtojušies pilsētas centrā kādā privātā viesnīcā. Māra ievērojusi, ka tajā daudz marmora – kāpnes, grīda, pat izlietne.
Jau pirmajā dienā no rīta steigušies uz Vatikāna muzeju, lai nebūtu jāstāv garajā apmeklētāju rindā. Vatikāna pili kopš 14.gadsimta izmanto kā pāvesta pastāvīgo rezidenci. Pāvesta dzīvojamās un darba telpas atrodas augšējos stāvos, bet lielu pils daļu aizņem Vatikāna muzejs. Vatikāna antīko dārgumu kolekcija ir lielākā pasaulē, tajā ir vairāki tūkstoši skulptūru, kā arī sarkofāgi, maskas, papirusi, mūmijas, ģeogrāfiskās kartes, Vatikāna bibliotēka un, protams, Siksta kapela, kur konklāvs ievēlē pāvestu. Siksta kapela ir slavena ar savām izcilajām freskām 520 kvadrātmetru platībā, kas klāj tās sienas un griestus. Mikelandželo griestu gleznojumu ar to nepārspējamo telpisko efektu uzskata par pasaules nozīmes meistardarbu, kuru apbrīno nebeidzama ļaužu straume.
Vatikāna valstī dzīvo aptuveni 400 iedzīvotāju, aizsardzības spēkus veido 100 šveiciešu gvardi – Šveices katoļticīgie pilsoņi vecumā no 19 līdz 25 gadiem, kas nav precējušies un kuru augums ir vismaz 1,78 metri. No lodžijas, kas atrodas virs galvenajām durvīm, pāvests uzrunā Romas iedzīvotājus un pasaules katoļus Lieldienās un Ziemassvētkos. Bet svētdienās tieši pusdienlaikā pāvests uzrunā ticīgos no savas rezidences loga. Katedrāles iekšpusē ir pārsteidzošs efekts milzīgo dimensiju dēļ, jo tur vienlaikus var atrasties 60 000 cilvēku. Zem centrālā kupola atrodas pāvesta altāris un kapenes ar svētā Pētera kapu. Vienā kapelā aiz stikla Mikelandželo Pieta – fantastiskais mākslas darbs, ko dižais mākslinieks radīja, būdams tikai 25 gadus vecs.
Nākamā izcilākā Romas vieta – Kolizejs ar četriem stāviem. Tas ilgus gadus bija Romas varenības simbols. Imperators Tits, kas gribēja grandiozi atzīmēt savu nākšanu pie varas 80.gadā, nolēma uzcelt vēl vienu stāvu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu vērot gladiatoru cīņas, kas nepārtraukti turpinājās 100 dienas. Šajā asiņainajā izrādē piedalījās apmēram 1000 gladiatoru un 5000 dzīvnieku. To varēja vērot aptuveni
50 000 skatītāju.
Viduslaikos dažas Kolizeja sekcijas sagruva zemestrīcēs, bet vēlāk Romas dižciltīgie pasāka piesavināties no Kolizeja marmora blokus piļu celtniecībai. 18.gadsimtā pāvests Benedikts XIV konsekrēja Kolizeja atliekas izlieto asiņu dēļ un aizliedza vandalismu. Kaut gan daudz ir zudis no sākotnējā Kolizeja, tas joprojām apmeklētājus pārsteidz ar savu varenumu.
Panteons ir vislabāk saglabājusies senās Romas celtne. Milzīgo velvi apgaismo tikai apaļš atvērums kupolā, kura diametrs ir 9 metri. Vēlu vakarā Panteons esot klusināti izgaismots, bet pa tā fasādi lidinās divi lāzerstaru veidoti eņģelīši, sarunājoties ar atnākušajiem ļaudīm. Zaļie lāzerstari atdzīvinājuši to sejas – tajos varējis noraudzīties kā brīnumā.
Roma naktī patiešām ļoti atšķiras no Romas dienā, kā atšķiras diena no nakts. Skats, kas pavēries no Kapitolija, bijis aizraujošs, jo Venēcijas laukuma skaistās ēkas un senās Romas drupas peld spožā elektriskās gaismas jūrā.
Iespaidīgas ir krāšņās kāpnes, ko pārskata debesu dvīņu Kastora un Polluka skulptūras. Tur reiz slējās Jupitera templis un bija senās Romas vissvētākā vieta.
Samērā neliela, bet Romai ārkārtīgi nozīmīga ir skulptūra Vilku māte, kas baro mazo Remu un Romulu (Romas pilsētas simbols). Leģenda vēsta, ka tagadējās Romas vietā reiz dzīvojusi vilku māte, kas ar savu pienu barojusi brāļus Remu un Romulu. Vēlāk par godu gādīgajai vilku mātei brāļi šajā vietā nodibināja Romu – pilsētu uz septiņiem pakalniem, no kuriem ir Palatīna kalns. Uzskata, ka Roma dibināta 753.gadā pirms mūsu ēras. Un, lai arī pa kādiem ceļiem cilvēks nonāk Romā, viņš nevar nesajust to, ka viņam tiek dota iespēja atklāt universālas vērtības, ko sniedz senā vēsture, arhitektūra, mākslas mantojums, daba, jo Romas civilizācija (līdz ar grieķu) bija visas rietumu civilizācijas šūpulis.
