Tūrisma un viesmīlības nozarēs šis gads pasludināts par vietējā tūrisma gadu. Necerot uz lielu ārvalstu tūristu pieplūdumu, paši latvieši aicināti ļausies savas dzimtās zemes apceļošanai. Man gribas ticēt, ka ideja izdosies. Vēl vairāk gribētos, lai šī nebūtu tikai viena tāda vasara un mēs arī turpmāk izvēlētos doties iepazīt dzimto zemi tā vietā, lai kārtotu čemodānus kādam ārvalstu ceļojumam. Jā, arī to vajag, un ceļošana uz ārvalstīm nekur nepazudīs, taču ir skumji dzirdēt, ka cilvēks priecājas un jūsmo par eksotikām zemēm, bet to, kas viņam ir līdzās, neredz un nenovērtē. Varbūt pat negrib redzēt un iepazīt. Diemžēl esmu satikusi šādus cilvēkus un ir grūti pārliecināt, ka arī Latvijā var atpūsties, gūt mieru un justies apčubinātam.
Kādēļ cilvēki dodas ārvalstu ceļojumos? Lai atslēgtos no darba, pavadītu laiku ar ģimeni, satiktu citus cilvēkus, piedzīvotu ko jaunu, tiktu apkalpoti, izbaudītu ērtības un atbrīvotos no stresa. Visas šīs vajadzības var apmierināt arī tepat Latvijā. Ir tikai jāatrod īstās vietas, un katram tās būs savas. Kādēļ saku – īstās vietas? Jo vietā, kur viens jutīsies labi, cits tā nejutīsies. Jā, esmu piedzīvojusi nepatīkamus brīžus tūrisma objektos no saimnieku puses, jutusies negaidīta un lieka. Jā, pēc viesošanās viesu namā sekoja draudi. Lai gan vieta bija skaista un atpūsties izdevās, taču tieši saimnieku attieksme var būt kā punkts visam. Ar labu attieksmi var panākt daudz, tieši tāpat, kā ar sliktu. Kas šajā visā sliktajā ir labais? Neviena no piedzīvotājām situācijām nenotika Alūksnē, Apē vai abu novadu teritorijās. Apceļojot dzimto Alūksnes novadu, arī Apes novadu, nekad neesmu vīlusies. Pat nevienā sīkumā. Atpūta vienmēr ir izdevusies.
Ko no šī var secināt? Katram būtu pienākums vispirms izzināt vietu, kur dzīvo. Priecāties par to, baudīt un apskatīt līdz pēdējam sīkumam. Es zinu, ka man Alūksnes novadā vēl ir daudz, ko redzēt, daudz “nezinu”, un ir neskaitāmas vietas, kur būt, lai iedvesmotos un rastu mieru. Esmu tikai ceļā uz sava novada iepazīšanu. Un tas ir brīnišķīgi. Brīvdienās, kad nekas nav ieplānots, nekur nav jādodas, kāp mašīnā vai ej kājām un iepazīsti. Nav jāplāno, jāpēta un jāgatavojas. Mēs, vietējie, savu novadu varam apceļot pavisam vienkārši un pēkšņi. Ir tikai jāgrib un jāspēj saskatīt iespējas. Kad pie mums ierodas tūristi no tālākiem Latvijas novadiem, pilsētām vai pat ārzemēm, viņi jūsmo par mūsu skaistajām vietām. Priecājas, cik skaistā vietā dzīvojam un cik daudz interesanta var uzzināt. Arī mēs paši to varam. Katru dienu no jauna.
