Liepnas pagasta “Franceskopolē” dzīvo Sarmīte Apsīte ar sešiem bērniem. Maza auguma sīka sieviete ar spulgām acīm un ciešu rokas spiedienu. Sarmītes smaids izstaro sirds siltumu un gaišu prieku, tāpēc negribas jautāt par dzīves grūtumiem.
Liepnas pagasta “Franceskopolē” dzīvo Sarmīte Apsīte ar sešiem bērniem. Maza auguma sīka sieviete ar spulgām acīm un ciešu rokas spiedienu. Sarmītes smaids izstaro sirds siltumu un gaišu prieku, tāpēc negribas jautāt par dzīves grūtumiem.
“Varbūt citi domā, ka ir grūti ar tik daudziem, bet tā nav. Viņi mani žēlo,” saka Sarmīte. Viņa nespēj iedomāties, kā varētu dzīvot bez bērniem.
Nav nemaz jāsaka, ka mātei visi ir vienlīdz mīļi. Bērni atbild ar to pašu. Viens pasaka mīļu vārdu, otrs sirds siltumu apliecina ar savu klātbūtni, trešais – ar klusēšanu vai kādu žestu… Ko dod bērni, to neviens cits šajā pasaulē nespēj. Tiesa, audzināšana prasa laiku, naudu un pacietību.
Mātei ir seši labi palīgi
Labs palīgs mātei ir vecākā meita Aiga. Viņa uzsver, ka mātei būs viegli, kad visi būs izauguši. “Kaspars ir “spics” puika, viņam ir apbrīnojama izdoma un humora izjūta. Pastarīte Santa ir izlutināta, jo brāļi par viņu rūpējas un aizstāv. Meitenei tāpat kā viņiem patīk mašīnas, nevis lelles. Rihards ir strādīgs, viņš regulāri tīra un sakopj apkārtni. Raitis ir ministrants katoļu draudzes prāvestam,” mazākos raksturo Aiga. Māte piebilst, ka neiztiek jau arī bez palaidnībām. Tomēr visiem sokas darbi un atliek laika spēlēm.
Četri bērni mācās un dzīvo internātskolā. S.Apsīte tur strādā par apkopēju, tāpēc ar viņiem tiekas katru dienu. Aiga un Rihards ir vidusskolēni. Visi gaida brīvdienas, kad atkal būs kopā. Tad mājās klusuma nav ne brīdi. “Kad visi darbi padarīti, esmu brīva. Tad kopā spēlējam bumbu un paslēpes. Vienmēr kaut ko izdomājam. Tiesa, bērniem patīk sēdēt arī pie televizora,” stāsta Sarmīte.
Siena laikā strādā bez atelpas
Labi zinām, ka laukos nevienam nav viegli. Turēt govi viensētā ir liela uzdrīkstēšanās, jo bez dārgiem tehnikas pakalpojumiem sienu sagādāt nevar. Tomēr tā ir vajadzīga, lai izdzīvotu. “Nav viegli sagādāt sienu, toties nav jāpērk piens. Ar pļaujmašīnu nopļauj, bet pārējais ir mūsu roku darbs. Dārzā izaug kartupeļi, dārzeņi un ogas. Uz mežu ejam lasīt sēnes un avenes, jo to apkārtnē ir daudz,” atzīst Sarmīte. Aiga piebilst, ka šķirnes govij un telei vajag labu sienu, turklāt daudz. Tiesa, vasarā ģimenei nav laika pat svētdienā aiziet uz baznīcu. Piemājas saimniecībā ir arī cūkas, zosis, vistas ar cāļiem, suns un kaķi.
Trešo gadu katru mēnesi jāmaksā par māju. Līdz tam ģimenei nebija savas mājas, bet tagad ir vieta, kur gribas atgriezties. Bērniem patīk lauku klusums, tuvums dabai un dzīvniekiem. “Kādreiz patika gatavot ēst, bet tagad ir apnicis, jo septiņiem cilvēkiem daudz vajag. No akas jānes ūdens, sevišķi daudz nepieciešams veļas mazgāšanai,” atzīst Aiga.
Cik bērnu, tik vajadzību
“Man mīļas ir puķes. Istabās ir tumšs, tāpēc tās saliktas verandā. Katram bērnam ir viena vai pat vairākas dobes, kur viņi audzē ziedus pirmajai skolas dienai,” saka Sarmīte. Ar puķu ravēšanu mazajiem neveicās, toties kartupeļu ravēšanā iesaistījās visi bērni. Mātei par to nebija bēdas. Viņa ceļas pulksten 6.00, lai pagūtu izslaukt govi un pagatavotu brokastis. Tad dodas uz darbu internātskolā, un vakarā atkal gaida lopi, putni un mājas solis. Nav tāda brīža, kad Sarmīte varētu apsēsties un atpūsties, jo darbs dzen darbu.
Aiga mācās vidusskolas 10.klasē. Jauniete vēlējās kļūt skolotāja, bet tagad ir pārdomājusi. Secina, ka bērni ir lieli palaidņi, tāpēc ar viņiem būtu grūti tikt galā. To liecina arī pieredze ar brāļiem, kas ne vienmēr grib pakļauties māsai. Tomēr strīdu nav. Visi saprotas, pieskata cits citu. Sarmīte var justies droša, ka nekas slikts ar bērniem nenotiks. Aiga secina, ka ģimenēs, kur ir mazāk bērnu, viņi ir labāk nodrošināti. “Mēs esam daudzi, un visiem vajag. Toties mums nekad nav garlaicīgi,” atzīst meitene.
Māti ticībai pievērš bērni
Sarmīte augusi piecu bērnu ģimenē. Kad viņa beidza 8.klasi, palika viena, jo vecāki agri mira. Tagad reti iznāk tikties ar brāļiem. “Gribas, lai mani bērni neaizmirst cits citu un nezaudē savstarpējo saikni. Lai starp viņiem ir tuvas attiecības arī tad, kad viņiem būs sava ģimene!” vēlas māte.
Grūts bija laiks, kad Sarmīte izšķīrās ar vīru un palika viena ar bērniem. Sieviete meklēja mierinājumu un aizmiršanos ārpus mājas, tāpēc bāriņtiesa gatavojās lemt par mātes tiesību atņemšanu. Doma, ka viņai atņems bērnus, deva spēku pārvarēt sevi un rast ceļu laukā no purva, kurā viņa bija sākusi stigt. “Sapratu, ka man bez viņiem nav dzīves,” saka Sarmīte. Darbs gaterī un kūdras purvā bija fiziski smags, tāpēc piedāvājums strādāt internātskolā bija laikā.
“Kristījos reizē ar bērniem. Tagad jūtu, ka Dievs mums palīdz,” atzīst viņa. Aiga un citi bērni apmeklēja ticības mācības pulciņu internātskolā. Māte ievērojusi, ka dēli un meitas ir draudzīgāki. Viņiem veidojas pareiza attieksme pret cilvēkiem, darbu un dzīves vērtībām. Ja zemē nokrīt maize, bērni to paceļ un nobučo.
Gaida dāvanas no Zviedrijas
Apsīšu ģimenē dzimšanas dienas ir sarežģīti svinēt, jo dāvanas vēlas visi. Ja tiktu tikai vienam, citi justos nelāgi, tāpēc mīļāki ir Ziemassvētki. Sarmīte parasti pērk vajadzīgas lietas. Viņa cep garšīgu kēksu, maizītes un cepumus. Svētkos tradicionāli gatavo rasolu. “Ziemassvētkos mamma dāvanas un saldumus noliek aiz durvīm. Pēc tam rosina skatīties, ko vecītis atnesis. Zem eglītes dāvanas nevar likt, jo tad mazākie apskatītu tās pirms laika,” skaidro Aiga. Visi sarunā, ko dāvinās mammai. Tā Sarmīte saņēma pulksteni. Visvairāk gaidītas ir Ziemassvētku dāvanas no Zviedrijas.
Kopš 1993.gada turpinās sarakste ar ģimeni Zviedrijā. Tā sākās pēc misijas “Pakāpieni” ieteikuma. Zviedri materiāli atbalsta daudzbērnu ģimeni Liepnā. Aiga četras reizes vasaras brīvdienās bijusi ciemos. Viņa iemācījusies zviedru valodu un peldēt, jo apmeklēja nodarbības peldēšanas skolā. Septembrī Aigas krustvecāki no Zviedrijas ieradās Liepnā. Viņiem patīk Latvijā, kur ir vairāk mežu. Meitene uzņēmās tulces pienākumus un secināja, ka ir mazliet aizmirsusi sazināties zviedriski. Zviedru krustvecāki gatavojas braukt šurp arī nākamvasar, tāpēc Aiga nevēlas zaudēt sarunvalodas iemaņas un runā šajā valodā arī ar ģimenes locekļiem.
***
Sarmītes bērni
– Aiga – 16 gadu,
– Raitis – 12 gadu,
– Rihards – 11 gadu,
– Kaspars – 9 gadi,
– Gatis – 8 gadi,
– Santa – 7 gadi.
