Olīvija Jēģere, Ilzenes pamatskolas direktore: Sestdien notikusī Ilzenes pamatskolas 20 gadu jubileja noteikti paliks atmiņā ne tik daudz ar to, ka uzsniga biezs, balts sniegs, kas pārklāja visu zemi un kuru mēs uztvērām kā dāvanu no debesīm.
Olīvija Jēģere, Ilzenes pamatskolas direktore:
Sestdien notikusī Ilzenes pamatskolas 20 gadu jubileja noteikti paliks atmiņā ne tik daudz ar to, ka uzsniga biezs, balts sniegs, kas pārklāja visu zemi un kuru mēs uztvērām kā dāvanu no debesīm, bet arī ar to brīdi, kad pazuda elektrība, kam daba bija izvēlējusies pašu piemērotāko laiku – tikko bija noslēdzies svinīgais pasākums, bija izskanējis svētku koncerts, mēs bijām beiguši fotografēties un tad pēkšņi palikām tumsā.
Tādā romantiskā gaisotnē, tas ir, sveču gaismā, mēs aizvadījām visu turpmāko vakaru. Arī tajā nelielajā brīdī, kad gaisma uz brītiņu parādījās, mēs tomēr palikām pie svecītēm un baudījām skolas jubileju ar romantisma piesitienu. Visu vakaru pie klavierēm muzicēja mūsu skolnieces, kas mācās mūzikas skolā, bet es spēlēju uz ģitāras. Tā mēs dziedājām visas dziesmas, kuras zinājām, veltot tās skolas jubilejai.
Kopš brīža, kad kļuvu par skolas direktori, ir pagājuši 15 gadi. Šajā laikā ir svinētas vairākas jubilejas – gan Ilzenes pamatskolas, gan vecās Čonku skolas jubilejas. Ar ko īpaša ir bijusi šī jubileja? Pasākums bija domāts kā absolventu sanākšana, lai varētu attīstīt skolas vēsturi. Čonku skolai tā vēsture jau ir uzrakstīta un tā vairs nemainīsies, bet mums tā tikai top. Man šī jubileja likās tāds īpašs brīdis, kad var atskatīties uz paveikto un padarīto.
Prieks, ka atbrauca arī Andris Apinītis, kas piedalījās skolas dibināšanā. Viņš arī iedeva mums to zelta atslēdziņu, kuru mēs esam mēģinājuši nodot ikvienam savas skolas audzēknim – viņiem tikai ir bijis jāatrod tās pareizās durvis. Šajā sakarībā man ļoti patika pagasta padomes dāvana, kam mēs šajos 20 gados nebijām atraduši līdzību. Kad skola tika nodibināta, sākumā tas bija bērnudārzs “Buratino”. Uzdāvinot mums grāmatu un novelkot paralēles ar šo personāžu, nevar noliegt, ka mēs esam auguši un attīstījušies līdzīgi Buratino.
Domāju, ka mēs noteikti iestudēsim tādu “Buratino” versiju, kāda vēl nebūs bijusi, un lai turpmāk tā būtu kā mūsu skolas vizītkarte.
