Pēc pērnvasar notikušajām zemnieku protesta akcijām robežpunktos valdība sagatavojusi grozījumus likumā, paredzot stingrākas prasības piketu, mītiņu vai gājienu rīkotājiem.
Pēc pērnvasar notikušajām zemnieku protesta akcijām robežpunktos valdība sagatavojusi grozījumus likumā, paredzot stingrākas prasības piketu, mītiņu vai gājienu rīkotājiem. Izmainītais likums nepieļaus, ka piketētāji bloķē transporta kustību uz valsts nozīmes ceļiem.
Ar likuma grozījumiem iecerēts panākt, ka turpmāk pasākumu rīkotājiem gandrīz vienmēr būs jāiesniedz pieteikums attiecīgajai pilsētas vai pagasta pašvaldībai. Tās atbildīgā amatpersona, pirms atļaus rīkot piketu, pārliecināsies, vai notiekošais netraucēs valsts vai sabiedrisko drošību, neizraisīs nekārtības vai noziegumus.
Līdz šim likums noteica, ka sapulču rīkotājiem nav nepieciešama valsts vai pašvaldības iestāžu atļauja, ja pasākums ir likumīgs. Par izmaiņām likumā jau vairākkārt sprieduši valdības komitejā. Savukārt pretenzijas likuma pārstrādātājiem pauž arodbiedrības.
Austrumvidzemē uzskata, ka šī vairāk ir lielo pilsētu problēma. Mazpilsētām un lauku rajoniem tas nav aktuāli.
Gulbenes rajona policijas pārvaldes priekšnieks Gunārs Betlers atceras trīs piketus, kas notikuši pilsētā iepriekšējos gados. Gulbenieši piketējuši pie domes ziemā, kad bija ieilgusi apkures sezonas uzsākšana. Pensionāri piketējuši pie SIA “Lattelekom” ēkas, sūdzoties par sliktajiem telefonsakariem un dārgo maksu. Medmāsas šogad piketēja pie domes ēkas, protestējot pret zemajām algām. “Nekādu problēmu nav bijis. Policija nolūkojās notiekošajā un konstatēja, ka viss kārtībā,” stāsta G.Betlers.
Alūksnes rajona policijas pārvaldes priekšnieks Ansis Gailītis neatceras nevienu piketu, kas būtu noticis Alūksnē.
“Es alūksniešu vietā noteikti piketētu. Ir daudz kas tāds, kas neapmierina valdības darbā. Latviešu tauta ir pārāk miermīlīga. Neiesaistās politikā un visu pieņem, kā ir,” saka A.Gailītis.
