Ilzenes pagasta “Kastaņās” Arita un Juris Prižavoiti hektāra platībā audzē krūmmellenes.
Ilzenes pagasta “Kastaņās” Arita un Juris Prižavoiti hektāra platībā audzē krūmmellenes. Pagaidām Latvijā ar šo ogu ražu var lepoties tikai Valmieras rajona Brenguļu pagasta zemnieku saimniecības “Abullāči” īpašnieks Pauls Kantāns.
Viņš pirmais piedāvā tirgū svaigas krūmmellenes, ar ko iekārdina ne tikai pircējus, bet arī citus audzētājus. A.Prižavoite ir pārliecināta – ja vien cilvēks spēj atrast naudu ne tikai maizei, bet arī kaut kam citam, tad noteikti gribēs pagaršot krūmmellenes.
“Polijā pārliecinājāmies, cik daudz šo ogu audzēšanā ir paveikusi zinātne. Kad tās nogaršojām, sapratām, cik šīs ogas ir brīnišķīgas. Daudziem par krūmmellenēm ir pavisam cits priekšstats, bet nevar salīdzināt kultivētās ar meža ogām. Tām ir labāka garšā nekā mellenēm, turklāt tās ir lielas, stingras un nerada mellenēm raksturīgo krāsojumu,” stāsta Arita.
Veido spēcīgus stādījumus
Viņa priecājas, ka krūmmelleņu stādi ir labi pārziemojuši. Krūmmellenes ienākas pēc trim, četriem gadiem no jūlija vidus līdz septembrim. Ir arī agrākas šķirnes, kam ogas ir jau jūlija sākumā.
“Mēs vēl tikai mācāmies. Izmēģināšanai ir dažas Paula Kantāna un divas šķirnes no Igaunijas, jo tur dabas apstākļi ir līdzīgāki Latvijai nekā Polijā vai Amerikā. Pauls par ražīgāko atzīst ‘Patriotu’. Šogad vēl sortimentu palielināsim, lai redzētu, kuras ogas būs piemērotākās mūsu apstākļiem,” norāda Arita. Viņa ir SIA “Lienama – Alūksne” agronome. Saimniecībā paplašināti ne vien dzērveņu, bet arī krūmmelleņu stādījumi.
A.Prižavoite norāda, ka pirmajos gados krūmmellenēm nevajadzētu ļaut ziedēt, lai veidojas spēcīgi ogu krūmi. Stādīt var pavasarī vai rudenī, bet stādus konteineros var dēstīt arī vasarā. Tad tikai jāraugās, lai tie neizžūtu. “Krūmmelleņu plantācijām piemērotas ir minerālaugsnes, ko ielabo ar skābu kūdru vai zāģskaidām, kā arī purvi. Taču nevajadzētu domāt, ka ir vajadzīga mitra augsne,” skaidro agronome.
“Kastaņās” krūmmellenes aug skābā minerālaugsnē, kur smilts ir sajaukta ar kūdru. Ja stāda mitros purvos, tad ir jāveido augstas vagas, kur sausumā attīstīsies sakņu sistēma. SIA “Lienama” izmanto izstrādātu purvu, jo krūmmellenēm tāpat kā dzērvenēm labāk patīk, ja tās laista vai arī mitrumu saņem ar lietu.
Līdzekļus sāks atgūt pēc trīs gadiem
A.Prižavoite atzīst, ka praksē daudz kas ir citādāk, nekā rakstīts speciālajā literatūrā, jo katrā vietā augšanas apstākļi ir atšķirīgi. Protams, pamatprincipi ir vienādi, bet var arī eksperimentēt. Valmieras tirgū un Rīgā lielveikalos krūmmellenes ir nopērkamas, bet tās nav plaši pazīstamas. Tāpēc šo ogu audzētāji var saņemt valsts subsīdijas. Tad vienā hektārā jābūt vismaz 2000 stādu. Vislētākie maksā katrs latu. Turklāt agronome secina, ka ir vajadzīgs vairāk stādu, lai lietderīgi izmantotu platību, rūpētos par stādījumu laistīšanu un kopšanu.
“Šogad subsīdijas ir nedaudz palielinātas – var saņemt 1500 latu par krūmmelleņu hektāru. Finansiāls atbalsts ir ļoti nepieciešams, jo ieguldītos līdzekļus varēs sākt atgūt tikai pēc trim, četriem gadiem, kad ienāksies krūmmellenes. Tiesa, tās maksā pasakainu naudu – pirmās ogas var pārdot par apmēram diviem latiem kilogramā,” akcentē A.Prižavoite. Pirmās ražas ir apmēram divas tonnas ogu no hektāra, bet vēlāk to būs vēl vairāk.
Pasaules tirgū krūmmellenes ir dārgākās ogas. Tās vairumā audzē Polijā, Vācijā un Baltkrievijā. Amerikā iecienīti ir arī šo ogu ievārījumi un džemi dažādā fasējumā. Tomēr lielāka vērtība ir svaigām krūmmellenēm. Jo ātrāk ogas realizē, jo tās ir garšīgākas.
Audzē arī zemenes
Pērn “Kastaņos” nepilnā hektārā zemeņu stādījumu bija pirmā raža – apmēram divas tonnas ogu. “Lai gan zemenes lasa katru dienu, tomēr Alūksnes tirgus tādam apjomam ir par mazu, tāpēc tās veda uz Rīgu. Tirgū svarīgs ir zemeņu izskats. Tāpēc “Kastaņos” visvairāk audzē šķirnes ‘Induka’ ogas, kas transportēšanas laikā nezaudē formu un svaigumu,” skaidro J.Prižavoits.
Kad beidzas zemenes, sākas krūmmellenes, tāpēc tās viena otru papildinās un pagarinās ogu realizācijas laiku. Pie tam zemenes dod ražu jau otrajā gadā, tātad ātrāk var gūt ienākumus.
Ogas uzglabās dzesētavā
Vasarā gatavās ogas varēs likt pašu celtā dzesētavā. Tajā iespējams produkciju arī sasaldēt, bet pagaidām to nav paredzēts darīt – sasaldēšanai vajag speciālas zemeņu šķirnes. Dzesētava ir celta no keramzīta betona blokiem. Tā ir siltināta. Sienu apdarei izmantots “Ranilla” skārds. Temperatūru var regulēt un automātiski saglabāt nemainīgu.
“Projekta kopējās izmaksas ir deviņarpus tūkstoši latu. Mums piešķīra septiņarpus tūkstošus latu subsīdijas, lai uzbūvētu dzesētavu un iegādātos tai iekārtas. 20 procentu līdzekļu un pievienotās vērtības nodokli vajadzēja segt pašiem. Tomēr sapratām – ja gribam audzēt ogas, tad ir vajadzīga glabātava,” uzsver Juris.
SIA “Lienama – Alūksne” cels ogu un augļu pārstrādes cehu un glabātavu, bet tā būs gatava apmēram pēc trim gadiem. “Tagad ir vieta, kur ogas var stāvēt un nebojājas. Protams, zemenes tajā ilgstoši neglabās, bet dažu šķirņu krūmmellenes noteiktā temperatūrā var dzesētavā stāvēt pat divus mēnešus, ja tās pēc novākšanas strauji atdzesē,” skaidro Arita.
Šogad gatavos projektu, lai saņemtu SAPARD finansējumu laistīšanas sistēmai. “Ja vasara ir sausa, zemenēm ir vajadzīga laistīšana. Tikpat nepieciešama tā ir krūmmellenēm, lai iegūtu maksimālu ražu. Ceram, ka projektu atbalstīs un nākamgad varēsim to realizēt,” atklāj J.Prižavoits. Viņi turpinās stādīt mellenes, kā arī, iespējams, citas ogas. “Protams, ir jāsāk ar mazāku platību. Bet nekad nedrīkst apstāties, jo tās pašas problēmas būs viena un desmit hektāru stādījumos. Brīvas zemes nav, bet būs jāmēģina pirkt,” uzsver A.Prižavoite.
