Ministru kabinets ir veicis grozījumus audžuģimeņu noteikumos, kas paredz, ka turpmāk par audžuģimeni varēs kļūt ne tikai ģimene, bet arī viena persona.
Ministru kabinets ir veicis grozījumus audžuģimeņu noteikumos, kas paredz, ka turpmāk par audžuģimeni varēs kļūt ne tikai ģimene, bet arī viena persona. Alūksnes bāriņtiesas priekšsēdētāja Regīna Vorona uzskata, ka tas ir atvieglojums katrai pašvaldībai un tās institūcijām.
“Nereti rodas problēmas, lai visa ģimene varētu kļūt par audžuģimeni. Vienai personai to izdarīt ir daudz vienkāršāk. Rodas cerība, ka līdz ar grozījumu veikšanu arī Alūksnē un Alūksnes rajonā cilvēki būs atsaucīgāki, jo līdz šim ne Alūksnē, ne Alūksnes rajonā nav nevienas audžuģimenes,” stāsta R.Vorona.
Viņa uzsver, ja cilvēks ir gatavs nodrošināt bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus, sociālo un medicīnisko aprūpi, audzināšanu un izglītošanu, tad viņam ir jāpiesakās vietējā bāriņtiesā, kur izlems, vai cilvēks patiesi var uzņemties šo svarīgo pienākumu – kļūt par audžuģimeni.
“Es būtu ļoti priecīga, ja šādas kandidatūras atsauktos personīgi vai pa tālruni. Audžuģimene saņem arī finansiālu atbalstu no valsts – 70 latus mēnesī. Audžuģimenei ar pašvaldību ir jāslēdz līgums, ka tai uz zināmu laiku tiek nodots bērns audzināšanā. Šis laiks nedrīkst būt mazāks par vienu mēnesi. Laika termiņu nosaka, ņemot vērā to, kas ir noticis ar bērna bioloģiskajiem vecākiem un to, cik ilgā laikā bioloģisko ģimeni iespējams atveseļot.
Līdz laikam, kamēr atveseļo bērna bioloģisko ģimeni un bērns tajā var atgriezties, audžuģimene nodrošina bērna aprūpi. Ja bērnam nav iespējas atgriezties savā bioloģiskajā ģimenē, tad audžuģimenei ir iespēja viņu adoptēt vai nodibināt aizbildnību,” klāsta R.Vorona.
Viņa norāda, ka, ievietojot bērnu audžuģimenē, tiek ņemtas vērā bērna intereses. Lai to izdarītu, tiek pētīta audžuģimenes atbilstība. Kad bērns ir ievietots audžuģimenē, sociālais darbinieks veic regulāru darbu gan ar audžuģimeni, gan tajā ievietoto bērnu. Arī bāriņtiesa regulāri apseko šo ģimeni.
“Sociālajam darbiniekam ir jāmotivē audžuģimeni sadarboties ar bērna bioloģisko ģimeni, jo mums ir svarīgi, lai notiktu bioloģiskās ģimenes atveseļošana. Sociālais darbs ir jāveic arī atsevišķi ar bioloģisko ģimeni. Pozitīva rezultāta gadījumā bērns atgriežas savā sākotnējā ģimenē,” saka R.Vorona. Viņa vairāk atbalsta aizbildniecību, jo tā ir ilglaicīgāka un bērnam labāka.
Lai pretendētu uz audžuģimenes statusa iegūšanu, vismaz vienam no laulātajiem (personai) jābūt vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Uz audžuģimenes statusu aizliegts pretendēt, ja ir pieļauts bērna tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpums, pieļauta amorāla uzvedība darbā vai ārpus darba un tas konstatēts ar tiesas spriedumu, ja bijusi sodāmība par noziegumu, kas saistīts ar vardarbību pret personu.
