Kaut arī skolā vēl jūtama rosība, gatavošanās izlaidumiem un redzamas eksāmenu upuru satrauktās sejas, es baudu laimi vērot to visu no droša attāluma.
Kaut arī skolā vēl jūtama rosība, gatavošanās izlaidumiem un redzamas eksāmenu upuru satrauktās sejas, es baudu laimi vērot to visu no droša attāluma.
Gaidu to brīdi, kad pavisam droši varēs atviegloti nopūsties un atlikt skolas lietas malā, tā iezīmējot vēl vienu galapunktu savās izglītības gaitās.
Taču beigas vienmēr ir kaut kā jauna sākums. Un šis zilais tintes veidojums man iezīmēs jaunas, neparastas, interesantas un aizraujošas vasaras sākumu.
Atceroties visu labo, mazliet skumji un nepatīkami uzņemties nepatīkamo pienākumu, kuru cenšos attālināt ar katru vārdu. Bet ko nu tur vairs…
“Krāce” un visi krācēni sveic vasaru un māj atvadas savam izlolotajam rūpju bērnam, kas nebija viegli auklējams un veidojams, brīžiem traucēja mācībām vai neļāva mierīgi aizmigt, jo pa galvu jaunie raksti un idejas maisījās kopā ar ķīmiskajām reakcijām un kongruencēm. Labi, ka vismaz autiņi “Krācei” nebija jāmaina.
Taču šo nelielo ēnas pusi pilnībā izgaismo jautrie brīži, pārpratumi, darbarūķu tikšanās reizes, jauno izdevumu veidošanas trauksme, draugi un paziņas, iespaidi un jaunpavērtie apvāršņi.
Esmu pārliecināta, ka mums, kas veidojām un strādājām pie “Krāces”, tas bija pavisam jauns atradumu un talantu izkopšanas laiks, kā arī sevis un savu spēju iepazīšana. Katrs varēja izvīlēt jaunu šķautni savā personībā, kuplinot un bagātinot savu labo īpašību krājumus. Un tā ir labākā peļņa, ko nevar iztērēt saldējumā.
Lai arī vasara liekas kārdinoša un vilinoša, tomēr gaidīsim “Krāces” tikšanos ar saviem patstāvīgajiem un jaunajiem lasītājiem atkal rudenī, kad vakari kļūst tumšāki un drēgnāki, kad var apsēsties un palasīt avīzi.
“Krāce” turpina augt un pilnveidoties un atbalsta jebkuru līdzdalību šajā procesā, tāpēc gaida arī tevi atkal rudenī.
Izsakām vislielāko pateicību un apbrīnu par pacietību un uzņēmību mūsu koordinatorei Inesei Ločmelei, caur kuras gādīgajām rokām izgājis katrs numurs pirms nokļūšanas spiestuvē. Pateicamies arī korespondentiem no rajona un čaklajiem vēstuļu rakstītājiem. Paldies, ka jūs visi esat, jo bez jums nebūtu “Krāces”. Paldies visiem krācēniem.
Redaktores slejai punkta vietā likšu daudzpunkti, jo vēl nekas nebeidzas! Uz tikšanos rudenī, kad ziedēs asteres…
Liene
