Gaujienas speciālās internātskolas direktore Mudīte Reigase uzskata, ka sešu mēnešu pirmsadopcijas pārbaudes laika atcelšana neveicinās bērnu nonākšanu ģimeniskā vidē.
Gaujienas speciālās internātskolas direktore Mudīte Reigase uzskata, ka sešu mēnešu pirmsadopcijas pārbaudes laika atcelšana neveicinās bērnu nonākšanu ģimeniskā vidē. Pieredze liecina, ka arī pēc pārbaudes laika nereti audžuvecāki atsakās no adoptētiem pusaudžiem. Tad tā ir daudz lielāka traģēdija nekā dzīve internātskolā.
“Ne katrs cilvēks, kas iedomājies adoptēt mazu bērniņu, ir spējīgs to arī izaudzināt. Nevar no bērniem gaidīt pārāk daudz. Ir jāpacieš arī nepatīkamas rakstura iezīmes vai ieradumi: zagšana, smēķēšana, alkohola lietošana un seksuālas novirzes. Liekas, ka neviens no Saeimas deputātiem nav adoptējis vai pieņēmis audzināšanā bērnu ar visiem stiķiem un niķiem, tāpēc nesaprot, uz ko aicina,” atzīst M.Reigase.
Viņa uzsver, ka braukt uz internātskolu un pasniegt bērniem dāvanas ir viegli. Tas sagādā dāvinātājiem lielu prieku un gandarījumu. “Protams, īsu brīdi ir prieks arī dāvanu saņēmējiem. Bet nevar visu laiku tikai dot dāvanas! Ikdienā ir pavisam citas situācijas,” norāda direktore. Pirms pieciem gadiem divas māsas adoptēja uz Franciju, un divas māsas – ģimene Alūksnes rajonā. Pēc tam nevienas adopcijas nav bijis.
Materiāli nodrošinātie nevēlas adoptēt
M.Reigase pieļauj, ka ir labi dot iespēju ārzemniekiem adoptēt mūsu bērnus. Tomēr uztraucas, ka tie nebūs Latvijas iedzīvotāji. “Ja mūsu valstī nav cilvēku, kas grib un var bērnus audzināt, tad kāda tai ir nākotne? Dzimstība ir ļoti zema, un tos pašus esam gatavi atdot uz svešām zemēm,” nesaprot M.Reigase. Gaujienas speciālajā internātskolā ir bērni, ko varētu adoptēt. Parasti nākamie vecāki ir jau izdomājuši, ko viņi vēlas adoptēt – meiteni vai zēnu. Nesen uz skolu zvanīja sieviete, kas vēlējās audzināt mazu meitenīti, bet tādu nav.
Par pusaudžiem, kam nav vecāku, interesējas zemnieki. Viņi piedāvā darbu un uzturu vasarā, ja “bērniem nav, kur palikt”. Nereti uzņemties vecāku pienākumus vēlas ģimenes, kam bērnu nevar būt. Viņi mazuļus meklē zīdaiņu namos un tikai atsevišķos gadījumos – internātskolā. “Kas ir materiāli nodrošināti, tie nevēlas bērnus ņemt aizbildniecībā vai adoptēt. Viņi labāk ziedo naudu bērnunamam, nevis uzņemas rūpes par mazajiem,” secina M.Reigase.
Ārzemēs var atveseļot bērnus
Alūksnes bāriņtiesas priekšsēdētāja Regīna Vorona atzīst, ka nelielās pašvaldībās pazīst ģimenes, kas ņem bērnu aizbildniecībā vai adoptē to. Reti esot gadījumi, kad apņemas audzināt svešu un nepazīstamu bērnu.
“Pērn vienā ģimenē vīrs adoptēja sievas bērnu no pirmās laulības. Šajā gadījumā, protams, pārbaudes laiks nav nepieciešams. Iespējams, ka ārzemēs vai citur dzīvojošiem tas būtu vajadzīgs. Eiropas valstīs audžuvecākiem ir lielākas iespējas uzlabot slimu bērnu veselību, bet sešu mēnešu pirmsadopcijas pārbaudes laiks kavē formalitāšu kārtošanu,” vērtē R.Vorona.
Pededzes pagasttiesa atļāva, ka meiteni adoptē ārzemnieki. Viņas mātei ir atņemta vecāku vara. Māsas pamanīja bērnu SOS ciematā. “Vienu meiteni adoptēja, bet otrai, kas ir ļoti slima, neatradās audžuvecāki, tāpēc tagad viņas ir šķirtas. Pagasttiesa tam piekrita,” saka R.Vorona. Viņa uzskata, ka pirmsadopcijas pārbaudes laika atcelšana var paātrināt bērnu iespēju nokļūt ģimenē.
Vēlas atteikties no bērnunamiem
Pēc garām un emocionālām debatēm Saeimas deputāti galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas otrreizējai caurlūkošanai atdotos grozījumus civillikumā, kas paredz atcelt sešu mēnešu pārbaudes laiku pirms adopcijas.
Grozījumu nepieciešamību pamato ar to, ka Latvijā ir vairāk nekā 14 000 bērnu, kas neaug ģimenēs. No valsts budžeta tērē vairāk nekā 20 miljonus latu gadā bērnunamu un internātskolu uzturēšanai. Bērnu fonda vadītājs Andris Bērziņš kategoriski iebilst pret to, ka, vēloties paātrināt procesu, tas kļūst nekontrolējams. Arī citi grozījumu pretinieki uzskata, ka tie neveicinās bērnunamos un internātskolās dzīvojošo bērnu adopciju.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā informē, ka pērn nedaudz samazinājies uz ārzemēm adoptēto bērnu skaits – 130. Pieprasījums ir pēc maziem bērniem, bet tādu nav daudz. Tas nozīmē, ka nav realizējama politiķu vēlme veicināt adopciju, lai atteiktos no bērnunamiem.
