Ceturtdien ārkārtas sēdē Alūksnes dome nolēma atbalstīt ideju par pieminekļa latviešu strēlniekiem atjaunošanu līdz 2003.gada 22.jūnijam, kad apritēs 80 gadi, kopš pieminekli Alūksnē atklāja.
Ceturtdien ārkārtas sēdē Alūksnes dome nolēma atbalstīt ideju par pieminekļa latviešu strēlniekiem atjaunošanu līdz 2003.gada 22.jūnijam, kad apritēs 80 gadi, kopš pieminekli Alūksnē atklāja.
Darba grupas vadītājs būs pieminekļa atjaunošanas projekta autors, arhitekts Teodors Nigulis no Rīgas.
“Latvijā no padomju okupācijas laikā nopostītajiem 40 brīvvalsts pieminekļiem atjaunoti nav tikai seši. Alūksnes piemineklis ir starp tiem. Bija laiks, kad šos pieminekļus atjaunojām sabiedriskiem spēkiem. Tagad to var darīt ar pašvaldības un valsts atbalstu,” deputātiem teica no Rīgas atbraukušais Brāļu kapu komitejas priekšnieks Eižens Upmanis.
Alūksnes domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš informēja, ka pieminekļa atjaunošanai nepieciešami apmēram 40 000 latu. Kopā ar Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona komandieri majoru Aivaru Vizuli vienojāmies, ka Aizsardzības ministrijai lūgsim finansiāli atbalstīt pieminekļa atjaunošanu. Tā atjaunošanas iniciators, Alūksnes Brāļu kapu komitejas vadītājs Uldis Veldre deputātus informēja, ka kopā ar pašvaldību sagatavojis projekta pieteikumu Kultūrkapitāla fondam, prasot piešķirt 5000 latus.
“Domāju, ka partijas ziedos pieminekļa atjaunošanai. Daža laba partija no negodīgi savāktajiem tūkstošiem vismaz 10 000 varētu atvēlēt piemineklim. Tas būtu godīgi. Par to mēs teiktu paldies. Arī Alūksnes domei vajadzētu šogad paredzēt līdz 5000 latiem piemineklim. Tikpat – rajona padomei,” teica U.Veldre.
Deputāts Valdis Vīksna pauda, ka nevajadzētu aizbildināties ar to, ka Alūksnes domes budžets jau saplānots un brīvu līdzekļu nav. “Daudzkārt pašvaldība līdzekļus sadala nepārdomāti. Tas ir jāpārskata, un nauda jāatrod,” teica viņš.
Alūksnes domes sēdē piedalījās arī arhitekts T.Nigulis, kas 1993.gadā izstrādāja projektu septītā Siguldas kājnieku pulka (latviešu strēlnieku) pieminekļa atjaunošanai. Projekts veidots, studējot foto un vēsturiskos materiālus.
“Šis piemineklis ir otrais, ko pirmās brīvvalsts laikā uzcēla par Latvijas neatkarību kritušajiem. Pirmo atklāja Valkā. Alūksnes piemineklis veidots pēc mākslinieka Kārļa Miesnieka skicēm,” teica T.Nigulis.
Viņš iecerējis pieminekli atjaunot identisku pirmajam. Tas ir astoņus metrus augsts monuments, veidots no granīta. Tajā iekalts zobens un vairogs ar ugunskrusta zīmi. “Tas ir Pērkons – karavīru aizstāvis, kas palīdz cīņās,” teica arhitekts. Sānu daļā piemineklim ir krusts, bet aizmugurē – ozollapu vainags. Iekaltais uzraksts vēstī, ka piemineklis veltīts septītajam Siguldas kājnieku pulkam. Ir arī tautasdziesmas teksts.
T.Nigulis Alūksnes domei norādījis firmu, kas vislabāk varētu veikt atjaunošanu. Tā ir Rīgas SIA “AKM”. “Firma garantē kvalitāti. Un tas ir galvenais,” teica arhitekts.
Jau vēstīts, ka padomju gados nopostīto pieminekli neveiksmīgi mēģina atjaunot jau 13 gadus. Piemineklis veltīts latviešu strēlniekiem, kas 1919.gadā cīnījušies par Latvijas neatkarību. Alūksnē bija dislocējies septītais Siguldas kājnieku pulks.
Šī pieminekļa atklāšanā piedalījies pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste.
