Šodien notiek Valsts militārā dienesta pārvalžu darbinieku sanāksme, kur pārrunās alternatīvā dienesta likumprojektu.
Šodien notiek Valsts militārā dienesta pārvalžu darbinieku sanāksme, kur pārrunās alternatīvā dienesta likumprojektu. Tas paredz dot iespēju obligāto militāro dienestu aizstāt gadījumos, kad to nevar pildīt apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ.
“Alternatīvai dienests ir nepieciešams, bet ir jāizstrādā izpildes mehānisms, lai ar tā palīdzību nemēģinātu izvairīties no obligātā dienesta. Ir pieredze, ka darba dienestā nebija disciplīnas, jo trūka kontroles. Tāds alternatīvais dienests sevi neattaisno, jo neko nedod,” atzīst Vidzemes Valsts militārā dienesta pārvaldes Alūksnes nodaļas vadītājs Aigars Otvars.
Valsts militārā dienesta darbinieki iesniedza ieteikumus likumprojektam. Ir ņemts vērā priekšlikums alternatīvā dienesta ilgumu noteikt 24 mēnešus, bet augstskolu absolventiem – 18 mēnešus. To varēs pildīt valsts vai pašvaldību institūcijās un organizācijās, kas nodarbojas ar ugunsdzēsības, meklēšanas un glābšanas darbiem, sociālo aprūpi, medicīnisko palīdzību vai muitas kontroli.
“Tad pēc alternatīvā dienesta puišus varēs izmantot ārkārtas situāciju un dabas katastrofu seku likvidēšanā. Ja strādā par kurinātāju vai sētnieku, tad armijai nav derīgs un pēc tam ir jāapmāca,” norāda A.Otvars. Viņš uzsver, ka dienests ir gatavs nodrošināt kontroli tiem, kam formēs alternatīvo dienestu. Ir paredzēta uzturnauda – 60 latu mēnesī.
Lai gan likums ir vēl jāapstiprina Saeimā, ir iecerēts, ka tas stāsies spēkā 1.jūlijā. Alternatīvā dienesta likuma pieņemšanas iemesls ir Satversmē un cilvēktiesību konvencijā garantētās tiesības, kas militārā dienesta pildīšanas dēļ ir ierobežotas. Pašreiz likums nenosaka personas, kas nevar pildīt dienestu domu, apziņas vai reliģiskas pārliecības dēļ.
