Latvijā šomēnes sākās kampaņa cīņai ar astmu “Elpo dziļi!”, lai informētu sabiedrību par astmas profilaksi un jaunākajām ārstēšanās iespējām.
Latvijā šomēnes sākās kampaņa cīņai ar astmu “Elpo dziļi!”, lai informētu sabiedrību par astmas profilaksi un jaunākajām ārstēšanās iespējām. Akcijas laikā līdz 22. novembrim darbdienās no pulksten 12.00 līdz 18.00 darbojas konsultatīvais telefons 7313144.
Saslimstība ar astmu pasaulē turpina pieaugt, sevišķi bērnu vidū. Astmas izplatība saistīta ar vides urbanizāciju. Spēcīgs astmu veicinošs faktors ir rietumnieciskais dzīvesveids – uzturēšanās telpās, sterilā vidē un citus. Latvijā aptuveni divi līdz pieci procenti pieaugušo slimo ar bronhiālo astmu, bērnu vidū saslimstība ar astmu ir vēl augstāka – astoņiem procentiem bērnu ir novēroti astmas simptomi. Ārstu prakse liecina, ka Latvijā vēl arvien ir daudz cilvēku ar nediagnosticētu astmu. Diemžēl ielaista slimība ir daudz grūtāk ārstējama.
Kas ir astma?
Astma ir hronisks elpceļu iekaisums. Ja cilvēkam ir astma, viņa elpceļi ir pietūkuši un sašaurināti. Līdz ar to elpošana ir apgrūtināta un tas izraisa klepu un sēkšanu. Turklāt elpceļi ir ļoti jutīgi pret dažādiem bieži sastopamiem ārējās vides kairinātājiem.
Astmas lēkmju cēloņi
Iekaisuši bronhi ir ļoti jutīgi un krasi reaģē uz dažādiem kairinātājiem, un tas izraisa bronhiālās astmas lēkmes. Tās izpaužas kā spīlējoša sajūta krūšu kurvī, klepus un čīkstoša izelpa. Astma nav infekcijas slimība, psiholoģisks vai ar nervu sistēmu saistīts stāvoklis, kaut arī spriedze reizēm var pastiprināt simptomus.
Astmas ierosinātāji jeb kairinātāji ir noteiktas vielas, kas neietekmē citus cilvēkus, bet var izraisīt simptomu rašanos tiem, kas slimo ar astmu. Astmas ierosinātāji var būt ļoti dažādi un katram cilvēkam atšķirīgi. Biežāk sastopamie ierosinātāji ir:
– vīrusu infekcijas, īpaši saaukstēšanās;
– alerģijas, piemēram, pret ziedputekšņiem, mājas putekļu ērcēm, pūkainām rotaļlietām vai dzīvnieku apmatojumu;
– fiziska slodze;
– auksts laiks, stiprs vējš vai straujas temperatūras maiņas;
– uzbudinājums, arī ilgstoša smiešanās vai raudāšana;
– dūmi un stipri aromāti, piemēram, līmes, krāsas, tabakas dūmi, gaisa atsvaidzinātāji, dažādi aerosoli.
Alerģiskās iesnas
Bronhiālā astma ir cieši saistīta ar alerģiskām iesnām. Pētījumi liecina, ka 65 līdz 88 procentiem pieaugušo un apmēram 75 procentiem ar astmu slimo bērnu ir alerģiskais rinīts. Neārstētas alerģiskās iesnas var veicināt astmas uzliesmojumu. Ja elpošana caur degunu ir apgrūtināta, pacients elpo caur muti, līdz ar to lielāks daudzums alergēnu nokļūst tieši plaušās.
Lai gan astmas izcelsme saistīta ar iedzimtību, bērnu no tās var pasargāt, pat ja ģimenē ir kāds astmas slimnieks. Tāpēc ir svarīgi grūtniecības laikā nesmēķēt, sargāt bērnu, kam ir nosliece uz astmu, no tabakas dūmiem, putekļiem, saskarsmes ar kaķiem un citiem mājdzīvniekiem un citiem alergēniem.
Astmas ārstēšana
Astmas diagnostikas, ārstēšanas un izpausmju kontroles metodes kļūst arvien modernākas. Saņemot mūsdienīgu terapiju, astmas pacienti var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Gan bērni, gan pieaugušie var piedalīties visdažādākajās aktivitātēs – rotaļāties, sportot, mācīties un strādāt, kā arī baudīt netraucētu naktsmieru. Ir divu veidu medikamenti – glābšanas un ārstējošie inhalatori. Šos medikamentus jālieto katru dienu. Glābšanas inhalatori – bronhodilitatori, kuri ātri paplašina sašaurinātos elpceļus un atvieglo elpošanas grūtības. Parasti glābšanas inhalatori ir zilā krāsā. Jāatceras, ka glābšanas inhalatori tikai īslaicīgi novērš astmas simptomus, bet neārstē pašu slimību.
Savukārt ārstējošie medikamenti ārstē astmas pamatsaslimšanu – elpceļu iekaisumu, padara elpceļus mazāk jutīgus pret kairinātājiem. Tikai regulāra un ilgstoša ārstējošā inhalatora lietošana nodrošina veiksmīgu astmas terapiju un pasargā plaušas no neatgriezeniskiem bojājumiem.
Lēkmes gadījumā
Astma nav lipīga! Tāpēc esiet atsaucīgi tādā gadījumā, ja redzat, ka kādam ir sākusies astmas lēkme – elpas trūkums, sēcoša izelpa, spīlējoša sajūta krūšu kurvī un klepus. Šādā gadījumā cilvēkam nekavējoties ir jāatstāj vieta, kur sākusies lēkme. Saglabājiet mieru un nodrošiniet, lai slimnieks nekavējoties lieto glābšanas inhalatoru. Palīdziet viņam elpot lēni un dziļi. Un meklējiet ārsta palīdzību, ja pēc piecām minūtēm nav efekta.
