Nūjošana pēdējā laikā kļūst arvien pamanāmāka. Šķiet, pagājis laiks, kad, redzot uz ielas nūjotāju, cilvēki atskatījās un bieži atļāvās paironizēt: ei, slēpes mājās aizmirsi! Patiesībā tas ir lielisks veids, kā sakārtot savu veselību. Apgūstot pareizu tehniku, var gūt daudz labuma – atbrīvoties no sāpēm locītavās un mugurā, normalizēt asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs, uzlabot sirdsdarbību un atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Ja nūjo pareizi un regulāri, tas kļūst par dzīvesveidu un sagādā patiesu prieku, turklāt neko nemaksā!
Latvijas Nūjošanas asociācijas dalībniece sertificēta instruktore Zanda Elpe jau četrus gadus savu dzīvi nespēj iedomāties bez nūjošanas un priecājas, ka arī citi to prot novērtēt, arvien vairāk pievēršoties šai nodarbei. «Svarīgi ir to darīt pareizi, tad nūjošana nesagādās grūtības, bet tieši pretēji – prieku. Redzot, ka cilvēks to dara nepareizi, es pat apturu automašīnu, metos klāt un mācu, kā vajag. Tāpēc būtu vēlams, lai cilvēks, pirms sākt nūjot, konsultētos ar instruktoru, kā to darīt, kā sadalīt slodzi, cik daudz nūjot, lai nenodarītu sev pāri,» stāsta Z.Elpe.
Nūjošanas mērķis ir ar roku un visa ķermeņa spēku palīdzēt kājām ātrāk tikt uz priekšu. Nūjas ļauj rokām uzņemties daļu kāju slodzes un palīdz atsperties, lai kustētos ātrāk, tādējādi nosacīti kļūstot par otru kāju pāri. Tādēļ nūjotājs pārvietojas ātrāk par gājēju un, ja ir laba veselība un fiziskā forma, parasti var sasniegt pat vieglu riksīti. No malas raugoties, nūjotāja kustības ir enerģiskas, bet vieglas un ārēji neliecina par ķermeņa piepūli. Patiesībā tā ir liela slodze.
Jādara pareizi
«Kamēr veselība laba, cilvēks var skriet, lēkāt aerobikā, braukt ar riteni un citādi kustēties, bet ne visiem ārsts rekomendē aktīvu sportošanu, tāpēc kā alternatīva tiek ieteikta nūjošana. Daudzus pārņēmis stereotips, ka tā tāda pensionāru nodarbe vien ir, bet nē – zinu konkrētus gadījumus, kad arī jaunas meitenes ar nūjošanas palīdzību atbrīvojušās no liekajiem kilogramiem,» piemēru min Z.Elpe.
Instruktore vērtē, ka Rīgā un Vidzemes pusē cilvēki ir aktīvāki nūjotāji, bet Zemgalē – nedaudz slinkāki, tomēr pēdējos gados aktivizējušies arī viņi.
Lai šī nodarbe sagādātu prieku un uzlabotu veselību, ļoti būtiska ir pareiza pamatiemaņu apguve. Pretējā gadījumā cerētā prieka un veselības vietā var iedzīvoties papildu nepatikšanās – plaukstu, spranda, plecu vai muguras sāpēs. Savukārt pareizas nūjošanas iemaņas ļauj kustēties ātrāk, ar mazāku piepūli un lielāku labumu veselībai. Tāpēc nūjošanu būtu vēlams sākt ar pareizas tehnikas apguvi speciālista vadībā.
Instrumenti
Nūjošanas pamatelements ir nūjas. Z.Elpe novērojusi, ka cilvēki, labu gribēdami, cits citam nūjas dāvina. Taču katram tās jāpiemēro savam augumam. «Saliecot rokas elkoņos un nūjas pieliekot pie zemes, rokām jāatrodas 90 grādu leņķī vai pat nedaudz zemāk. Bieži nūjošanas instrumentu vietā tiek dāvinātas izskata ziņā līdzīgās trekinga nūjas, kas paredzētas staigāšanai pa kalniem. Tās ir smagākas, rokturos ir robi, arī siksnas tām šaurākas. Nūjās nekad neiekrampējas, bet virzienā uz aizmuguri tās «izsviež», bet virzienā uz priekšu – atkal satver,» skaidro instruktore. Nūju rokā palīdz noturēt pie tās piestiprināts speciāls cimdiņš ar atsevišķu īkšķa nodalījumu.
Instruktore nav saliekamo nūju piekritēja, jo tām esot vairāki mīnusi, tās ātrāk nokalpo, savienojuma daļā grab un intensīvas slodzes laikā mēdz lūzt, arī siksniņa pie cimdiņa tām ir daudz plānāka. Drošāk inventāru iegādāties sporta veikalos un raudzīties, lai tie tiešām ir nūjošanai paredzēti rīki.
Vieglāka par staigāšanu
Viens no nūjošanas pamatuzdevumiem ir atbrīvot plecu daļu, tāpēc tā ir laba nodarbe arī sēdoša darba darītājiem. Plecus nav iespējams atslābināt, nepareizi to darot, skaidro Z.Elpe. Viņa atgādina, ka nūjojot tiek nodarbināti 90 procenti muskuļu. Aktīvi pusotru stundu nūjojot, bez problēmām var pievārēt ap desmit kilometru. «Mūžīgais jautājums: es taču to pašu varu darīt arī bez nūjām. Tas gan nebūs tas pats, jo, vienkārši staigājot, mums netiek nodarbināta ķermeņa augšdaļa un desmit kilometru noiešana ne katram būs pa spēkam, ko nevar teikt par nūjošanu. Intensīvi strādājot ar rokām, tiek pamatīgi nodarbināti tricepsi, plecu daļa, strādā visas locītavas. Pārvietojoties solis ir lielāks, un nūjas gājēju it kā nes uz priekšu,» skaidro Z.Elpe.
Ap 40 gadu vecumu vairums no mums izjūt kādas veselības problēmas. «Ļoti izplatīts ir cukura diabēts, locītavu saslimšanas, paaugstināts asinsspiediens, un nūjošana droši der visām minētajām problēmām. Piemēram, diabēta pacientiem tā ļoti labi samazina cukura līmeni asinīs. Ir pētījumi, kas to pierādījuši. Protams, rezultātu nedos pāris reizes, tam jābūt kā dzīvesveidam,» skaidro instruktore.
Cilvēki bez veselības problēmām var nūjot intensīvāk, bet pārējiem ar slodzi jāuzmanās. Intensitāti nosaka mērķis, kāpēc cilvēks to vēlas darīt. Ja ir augsts asinsspiediens, nedrīkst sākt ar stundu ilgu un ātru nūjošanu, temps jāpalielina pakāpeniski. Visdrošāko slodzes intensitāti ieteiks speciālists. Tāpat svarīgi, lai cilvēkam atļauj to darīt arī ārsts. Instruktore pēdējā laikā arvien biežāk dzird: ārsts teica, lai pamēģinu, ārsts teica, lai painteresējos.
«Aktuāla problēma ir sāpes ceļu locītavās, kaulu problēmas, tāpēc šiem slimniekiem nav ieteicama skriešana, bet nūjošana tiek pat rekomendēta. Ir veiksmīgi piemēri, kad cilvēki, lai ātrāk atlabtu pēc ceļgalu operācijām, sāk nūjot un ļoti veiksmīgi atlabst. Esmu apmācījusi arī cilvēkus ar invaliditāti, kam daudz jākustas. Pareizi nūjojot, veselības stāvoklis tikai uzlabojas,» piebilst Z.Elpe.
Izkustas visi muskuļi
Lai veselību uzlabotu, ļoti būtiska ir pareiza pamatiemaņu apguve – nūjas tur slīpi, roku vēzē pleca locītavā, svaru pārnes no papēža uz pirkstgalu. Ir ļoti svarīgi apgūt gan pareizu un pilnīgu rokas vēzienu, pilnu atspērienu un nūjas noslogošanu visā atvēziena plašumā, plaukstas kustību, krūškurvja un gurnu rotāciju, pēdas stāvokli un atspēriena tehniku, ķermeņa stāvokli un citas lietas. «Ļoti bieži var redzēt, ka cilvēki nūjas izmanto nepareizi – ejot tās tur priekšpusē un atbalstās uz tām, elkoņi cieši klāt piespiesti, pleci sasprindzināti. Tam nav efekta. Ar nūjām jāiet klasiskās slēpošanas solī. Jāatceras, ka pirms nūjošanas jāiesilda muskuļi un jāizvingrina locītavas – jāizapaļo pēdas, ceļi, gurni, pleci. Pēc nūjošanas muskuļi jāatsilda – taisnām kājām uz priekšu noliecoties, jāizstiepj muguras muskuļi,» piebilst Z.Elpe.
Jārēķinās, ka nūjošana rada lielu slodzi un cilvēks svīst, tāpēc jāģērbjas plāni un ērti, līdzi vēlams ņemt mugursomiņu ar ūdeni. Apaviem vajadzētu būt ar biezāku zoli, lai uz akmeņiem nespiež pēdu.
