Domājot par alkohola tēmu, gribot negribot prātā nāk doma – vai mēs vispār vēlamies šo problēmu risināt.
Domājot par alkohola tēmu, gribot negribot prātā nāk doma – vai mēs vispār vēlamies šo problēmu risināt. Vai neslēpjamies aiz nevarības, aizņemtības vai vēl ļaunāk – vienaldzības – sienas. Lielākā daļa domājam apmēram tā – mani tas neskar. Kāda man daļa, ja kāds nodzeras un alkohola žvingulī tiranizē ne vien ģimeni, bet traucē arī kaimiņus. Un galu galā pats vainīgs, ja makā nav tik daudz latu, lai dzertu kārtīgu šņabi kārtīgā krogā. Vai es vainīgs, ja alkoholiķis tik ļoti priecājas arī par “krutku”, ko viņam nelegālā alkohola tirgoņi piespēlē par santīmiem. Lai tik indējas un tusējas savos “pritonos”. Tā taču paša dzērāja daļa, ko un ar ko dzert. Skan briesmīgi. Bet ar dzeršanas ligu sasirgušo tuvinieku asaras reti kuru pārliecina un aizkustina.
Joprojām vienā angļu mierā turpinām dzīvot pēc principa – ne mana cūka, ne mana druva. Protams, tā ir vieglāk. Arvien vairāk pārliecinos, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežošana naktīs ir izdevīga “krutku” tirgoņiem – bizness plaukst un zeļ. Ne tikai valmierieši, bet arī jelgavnieki un citi, kuri pārtrauca naktīs tirgot grādīgos dzērienus, ir secinājuši, ka nekas nelīdz – kā dzēruši, tā dzer.
Un ko dara policija? Satriecošs bija televīzijas raidījuma “Panorāma” sižets par šo tēmu. Rīgā no kāda daudzstāvu nama daudzus gadus dienu un nakti pa pirmā stāva logu tirgo “krutku”. Visi to zina. Kaimiņi rakstījuši sīku un smalku iesniegumu policijai. Bet likuma sargiem nav laika šo bezjēdzību likvidēt. Vai tas nav absurds? Tādu vietu Rīgā un visā Latvijā ir bezgala daudz. Vai tiešām esam tik bezspēcīgi, ka nevaram tikt galā ar šiem pseidobiznesmeņiem? Pagaidām runas vien – kā smilšu grauds pie grauda. Visam pa vidu – šķietami darbi. Kad sauja ir pilna, viss kā pelavas itin viegli izbirst caur pirktiem. Un atkal esam pie sasistās siles. Neviļus iedomājos: diezin kādi būs alkohola lietošanas standarti Eiropas Savienībā? Varbūt tie kā šoks liks mums atjēgties un dzīvot ja ne labāk, tad vismaz citādāk.
