Jebkurš likums ir veidots, lai sasniegtu kādu mērķi. Ja likumu mēģina apiet – tajā meklē neprecizitātes un nepilnības, vai reizēm tieši otrādi – pārāk strikti un formāli pieturas pie likuma burta, tad šis mērķis sasniegts netiek.
Jebkurš likums ir veidots, lai sasniegtu kādu mērķi. Ja likumu mēģina apiet – tajā meklē neprecizitātes un nepilnības, vai reizēm tieši otrādi – pārāk strikti un formāli pieturas pie likuma burta, tad šis mērķis sasniegts netiek.
Tāpēc iestādēm, kas piemēro likumus, jāievēro tiesību principi. Principi kalpo kā vadlīnijas, un tie norāda, kā likums jāpiemēro.
Ja likums ir piemērots pretēji principiem, tad rezultāts – lēmums vai darbība – ir likumīgs, tomēr prettiesisks. Kā jebkuru prettiesisku darbību, arī likumam atbilstošu, bet principiem pretēju lēmumu persona var apstrīdēt augstākā iestādē vai pārsūdzēt tiesā. Tiesas skata lēmumu tiesiskumu (nevis likumību), kas ietver arī atbilstību tiesību principiem.
Lēmumam jāsasniedz taisnīgs un lietderīgs rezultāts
Katrs likums ir rakstīts ar konkrētu mērķi. Likuma teksts ir veidots, lai šo mērķi sasniegtu, tomēr valoda tikai nepilnīgi spēj atspoguļot domu, ko tajā vēlas ietvert cilvēks. Tāpēc likumos ir normas, kuras var izprast dažādi. Tādēļ svarīgi ir likumu pareizi iztulkot. Likumu normu var iztulkot gan gramatiski pēc teksta valodnieciskās jēgas, gan vēsturiski, noskaidrojot apstākļus, kuru rezultātā šāda norma ir radīta, gan sistemātiski kopā ar citām tiesību normām, gan arī pēc jēgas jeb mērķa, ko normai vajadzētu sasniegt.
Ja, dažādi tulkojot, tiek sasniegts atšķirīgs rezultāts, tad jāuzskata, ka likums regulē kārtību, kas sasniedz taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu (un tādejādi arī likuma mērķi). Tādēļ, ja likumu var iztulkot labvēlīgi vai nelabvēlīgi personai, jāpieņem, ka pareizs ir labvēlīgākais tulkojums (ja tas arī pēc citiem apstākļiem ir taisnīgi un lietderīgi).
Lēmumam jābūt nepieciešamam demokrātiskā sabiedrībā
Ja iestāde, piemērojot likumus, pieņem personai nelabvēlīgu lēmumu, tai jāapsver, vai šāds lēmums sabiedrībai ir nepieciešams. Nelabvēlīgajam lēmumam jābūt patiesi nepieciešamam. Ar to, ka lēmums varētu būt “vēlams” vai “derīgs” nepietiek. Turklāt tam jāsasniedz kāds sabiedrībai nepieciešams mērķis – citu personu tiesību aizsardzība, sabiedrības drošības vai labklājības aizsardzība un cits.
Piemēram, likumā ir noteiktas pašvaldības tiesības ierobežot piketus. Pašvaldība var ierobežot piketu, kas apdraud sabiedrības drošību, ja iejaukšanās ir kļuvusi nepieciešama. Tomēr, ja pikets ir miermīlīgs un neapdraud sabiedrības drošību vai citas intereses, tad ar ierobežojumiem netiek sasniegts sabiedrībai nepieciešams rezultāts. Šāds ierobežojums būtu nepamatots un tādējādi arī prettiesisks.
Lēmumam jābūt samērīgam
Ja lēmums pieņemts, lai sasniegtu sabiedrībai nepieciešamu mērķi, tam jābūt samērīgam – iestādei ir jāizdara lietderības apsvērumi. Lēmums ir samērīgs, ja ir iespējams atbildēt ar “Jā!” uz trim jautājumiem:
1. Vai līdzeklis ir piemērots mērķa sasniegšanai?
2. Vai nav citu mazāk ierobežojošu līdzekļu?
3. Vai sabiedrības gūtais labums ir lielāks nekā personai nodarītais kaitējums?
Piemēram, pašvaldība aizliedz pornogrāfisku materiālu tirdzniecību veikalā, kas atrodas 200 metrus no skolas, lai aizsargātu sabiedrības tikumību. Šāds mērķis ir sabiedrībai nepieciešams, un līdzeklis ir piemērots mērķa sasniegšanai. Tomēr pašvaldībai būtu rūpīgi jāizvērtē, vai nebija iespējams noteikt mazāk ierobežojošu līdzekli (likt norobežot pornogrāfiskos materiālus, aizliegt tirdzniecību tikai noteiktos laikos, kad bērni nāk no skolas). Tāpat svarīgi, vai ieguvums no sabiedrības tikumības aizsardzības šādā veidā ir lielāks nekā uzņēmējam nodarītais kaitējums no ierobežojuma tirgoties.
Lēmums nedrīkst nepamatoti diskriminēt
Iestādei pret visiem iedzīvotājiem jāizturas vienlīdzīgi. Taču tas nenozīmē, ka pret visiem jāizturas vienādi. Vienlīdzības princips prasa, lai vienādos apstākļos iestāde pieņemtu vienādu lēmumu, savukārt atšķirīgos apstākļos – atšķirīgu lēmumu. Tādēļ atšķirīga attieksme ir pat nepieciešama pret personām, kuras atrodas atšķirīgos apstākļos. Arī pret personām vienādos apstākļos var attiekties atšķirīgi, ja tam ir saprātīgs un objektīvs pamats.
Ja pašvaldības sociālās palīdzības dienests piešķir pabalstu mazturīgai personai, bet atsaka pabalsta piešķiršanu materiāli nodrošinātai personai, tad tas ir pamatoti, jo šīs personas atrodas atšķirīgos apstākļos. Tomēr, ja pabalsts tiek atteikts tādēļ, ka viena persona nav pilsonis vai nedzīvo šajā pašvaldībā noteiktu laiku, vai cita iemesla dēļ, kas nevar būt par pamatu atšķirīgai attieksmei, tad atteikums ir prettiesisks.
Šajā rakstā uzskaitīti tikai daži principi, pēc kuriem iestādēm jāvadās savā darbā. Kopumā iestādei vienmēr ir jāraugās, lai ar lēmumiem un rīcību tiktu sasniegts likumā ietvertais mērķis un lai rezultāts būtu tiesisks.
