Oļģerts Ginaitis ar rīkstniecību nodarbojas jau trīsdesmit gadus, taču rīkstnieka spējas viņš neesot apjautis jaunības gados.
Oļģerts Ginaitis ar rīkstniecību nodarbojas jau trīsdesmit gadus, taču rīkstnieka spējas viņš neesot apjautis jaunības gados.
“Vēlāk man bija problēmas ar mugurkaulu, taču izrādījās, ka esmu gulējis uz āderes. Tad arī pats sapratu, ka man rīkste strādā,” laikrakstam stāsta rīkstnieks Oļģerts Ginaitis.
Cilvēki par āderu kaitīgo ietekmi uz veselību zinājuši jau tālā senatnē, tāpēc mājoklī guļasvietas nav ierīkojuši uz āderēm. O.Ginaitis uzskata, ka šodien bieži vien to neņemot vērā, tāpēc vairāk slimojot, īpaši ar onkoloģiskajām saslimšanām.
“Ja cilvēks lielāko diennakts daļu atrodas uz āderu krustpunkta, tad viņam var deformēties mugurkauls, sāp galva un rodas dažādas citas kaites,” skaidro rīkstnieks. Viņš atzīst, ka šādos gadījumos var ārstēties, cik grib, taču, ja cilvēks nemainīs guļasvietu, tad veselība neuzlabosies.
Meklē mīkstāku koku
Visbiežāk izplatītais instruments, ko rīkstnieki izmantojuši jau kopš seniem laikiem, ir žākļveida divžuburu kārkla zars. Vienai daļai rīkstnieku labi klausa L veida vara stieple, arī parastā rīve. Pirms uzsākt āderu meklēšanu jānoņem visi gredzeni, pulksteņi, ķēdītes un citi metāla priekšmeti. Katrs rīkstnieks pats vislabāk varot apjaust, kādu ierīci izmantot āderu noteikšanai un kādā veidā viņam tās uzrāda.
O.Ginaiša tradicionālie instrumenti ir rīkste, metāla stienis un svērtenis. “Parasti meklēju kārkla rīksti, jo tā nelūzt. Rīkstei jābūt no tāda koka, kas ir mīkstāks, var būt arī no lazdas,” skaidro O.Ginaitis. Dažiem rīkstniekiem uzrāda vietu, kur ādere sākas un beidzas, citiem – āderes centru. Citi rīkstnieki atrod āderes malu un tad dodas atpakaļ, lai atrastu sākumu. Par labāko laiku āderu meklēšanai uzskata saulainas dienas rītu vai novakari. O.Ginaitis protot āderes noteikt arī no attāluma, piemēram, pēc uzzīmēta istabas plāna, taču to esot grūtāk izdarīt.
Var izgatavot virtenes
Broņislava Plūme grāmatā “Palīdzēsim paši sev” stāsta, ka rīkstnieki āderu neitralizācijai iesaka izmantot auzu, rudzu un citus graudus, linsēklas, dzīvās papardes, mājas svētību un sīpolpuķes podos uz palodzēm. Telpā dažādās vietās var novietot kadiķa ogas, sīpolus, ķiplokus un kastaņus. No kastaņiem var izgatavot pat virtenes, caurdurot un saverot tos linu vai pakulu auklās (12 līdz 36 gabalus), un tad piekārt pie gultas. O.Ginaitis iesaka telpā novietot līdakas asti, varot izmantot krāsainā metāla loku, ja to paliek zem gultas vai krēsla, arī parastu granīta akmeni, ja to novieto īpašā vietā un virzienā.
Zils audums dod enerģiju
Labi āderes neitralizējot dzīvnieku ādas, dzintars un dzintara drumslas, kā arī spoguļi. To lauskas var likt zem gultas ar atstarojošo pusi uz leju. Taču spoguļus drīkst izmantot tikai pirmajā stāvā. Ja darbavietās telpu noformējumā izmanto spoguļgriestus un iekšsienas, tad darbinieki atrodas nepārtrauktā āderu gūstā, un visniecīgākās kaites var pārvērsties hroniskās. Cīņai pret āderēm der arī žāvētas un sasmalcinātas olu, valriekstu un parasto riekstu čaumalas, dažādu augļu kauliņi, ēnā žāvētas bērza, nātru, paparžu lapas, kviešu salmi, guļot uz šādiem maisiem.
Jādomā par laulības gultu
Senie zintnieki ieteikuši zem palaga klāt zilas krāsas audumu. Zilā krāsa ir no kosmosa un dod enerģiju. Labs līdzeklis pret āderēm ir melnais fotopapīrs. Vajag salīmēt atsevišķus fotopapīra gabalus un turēt zem gultas vai palaga, bet vasarā ik pa laikam iznest ārā un paturēt uz uzartas zemes, lai tā noņem negatīvo enerģiju.
O.Ginaitis uzsver, ka jaunām ģimenēm vajadzētu domāt, kur novietot laulības gultu. Guļot uz āderēm, jaunas sievietes nevarot ieņemt bērnus. Bērni, guļot uz āderēm, ir nemierīgi. Gadās, ka āderes dēļ naktī mostas un staigā pa istabu kā mēnessērdzīgs. Agrāk bērnus guldīja šūpuļos, kuri kopā ar auklām veidoja piramīdas formu, un tos iekāra bērza līkstī. Vecāki ticēja, ka šūpulī bērns būs pasargāts no ļaunuma.
Uz āderēm aug kupli
Arī dabā ir daudz saistību ar āderēm un to krustpunktiem. Skudru pūžņi, stārķu ligzdas un bišu spieti visbiežāk atrodami āderu krustpunktos. Arī vāveres noliktavu ierīko tieši šādā vietā. Mežā uz āderēm augoši koki ir zaraini, ar greiziem izaugumiem. Augļu koki uz āderēm nīkuļo, zari it kā cenšas “aiziet” tālāk no āderes, un mizā iemetas “vēzis”.
“Vislabāk uz āderēm jūtas ozoli. Tie aug kupli, arī zīles uz tām labi dīgst. Iespējams, ka tur gan vainīgi ir sīļi, kas savas noliktavas ierīko āderu krustpunktos,” saka O.Ginaitis. Zibens parasti iesper tur, kur ir āderes. Arī mājlopi, atrodoties uz āderes, saslimst.
Uztrauc kosmiskais starojums
O.Ginaiti uztrauc, ka pēdējā laikā palielinās ne tikai āderu, bet arī kosmiskais starojums.
“Tas ir vēl spēcīgāks nekā āderes, jo vārda tiešā nozīmē izveido tīklu. Tas var rasties no gleznām ar izteiktu ūdens atspulgu, no ziliem vai melniem traukiem un pat no smaržu flakoniem. Starojums no tiem plūst ziemeļu – dienvidu un austrumu – rietumu virzienā, atrodas nepārtrauktā kustībā un izplatās ar dažādu ātrumu atkarībā no tā, kādā Zodiaka zīmē ieiet Mēness,” saka rīkstnieks.
Arī kosmisko tīklu var konstatēt un neitralizēt profesionāls rīkstnieks. To var neitralizēt uz neilgu laiku, svarīgi esot atrast tā cēloni.
Cilvēkam aiztaisa čakras
O.Ginaitis uzsver, ka nodarbošanās ar rīkstniecību viņam palīdzot cilvēkiem noteikt enerģētiskos kanālus jeb čakras. “Guļot uz āderēm, čakras bloķējas. Cilvēkam ir divi ķermeņi – fiziskais un ēteriskais. Ja čakra nestrādā, tad kāds no fiziskā ķermeņa locekļiem saslimst,” saka O.Ginaitis.
Viņš iesaka izvairīties no cilvēkiem, kas izstrāvo negatīvu enerģiju, jo tā aiztaisa čakru ciet. Viņš ir pārliecināts, ka cilvēks pats spējot ārstēt, ja vien sevi ir iepazinis. O.Ginaitis apmeklējot dažādus kursus Latvijas Dziednieku savienībā, daudz lasot literatūru, lai sevi pilnveidotu. Tagad, esot pelnītā atpūtā, tam veltot vairāk laika. Viņu interesējot arī dziedniecība, taču šajā jomā O.Ginaitis vēl tikai mācoties.
