Vecāki zina, ka līdz ar mazuļa celšanos kājās un pirmajiem solīšiem mantas sāk celties augšup – lai uz zemākiem plauktiem nebūtu dažādi sīkumi, ko mazais varētu iebāzt mutē, pagaršot vai apēst. Pilnās krūzes pārceļas tālāk no galda malām. Tomēr vasarā bērni bieži uzturas ne tikai savās mājās, bet mēdz ciemoties, piemēram, pie radiem, kam šādi drošības pasākumi un tradīcijas ikdienā ir svešas.
Pieaugušo klātbūtne var arī nepasargāt bērnu no traumas, jo reizēm tai pietiek ar mirkli, tāpēc vērtīgi veidot ieradumu padomāt kādu solīti uz priekšu.
Rūpēties pārdomāti
“Esmu redzējis daudzus mīlošus vecākus, kuriem rūp, lai bērnam būtu pietiekama fiziskā aktivitāte, tādēļ viņi nopērk atvasei velosipēdu vai skrituļslidas. Bet daudz mazāk esmu redzējis vecākus, kuri patiešām mīl savu bērnu un vienlaikus rūpējas par viņa veselību, tādēļ ir iegādājušies arī ķiveri un locītavu sargus,” aizdomāties aicina Bērnu klīniskās universitātes bērnu ķirurgs Jānis Upenieks.
Viņa kolēģis Aigars Pētersons ar skumjām secina, ka pēc pieredzes var teikt – iknedēļas apgaitā nodaļā arvien būs kāds bērns, kas applaucējies ar karstu tēju vai kafiju. Liekot elektriskos boilerus, ir iespējams regulēt karstā ūdens temperatūru – neizvēloties verdošu ūdeni, ir lielākas iespējas pasargāt no applaucēšanās gan sevi, gan citus. Savukārt, gatavojoties kāju peldei, pie zemes noliktā bļodā labāk vispirms liet aukstu ūdeni, bet karsto no plīts ierīša – pēc tam. Tad bērnam būs mazāk iespēju iesēsties vai nejauši iekrist verdošā ūdenī.
Katrs pats savas drošības kalējs
Mājās bērni gūst vairāk nekā pusi no visām traumām, bet līdz piecu gadu vecumam – pat līdz 85 %. Joprojām tikai ieceres līmenī ir prasības būvniekiem, lai elektrības rozetes būtu drošas, bet elektrības slēdži – bērniem pieejamā augstumā. Šobrīd ir otrādi, tātad lielāka iespēja, ka pie rozetes pierāpo bērns un ziņkārības dēļ kaut ko iebāž. Vai arī nokrīt no ķeblīša, uz kura pakāpies, lai ieslēgtu gaismu. Pamazām mainās tradīcija attiecībā uz elektrības slēdžiem, arvien biežāk tie ir 85–90 centimetru attālumā no grīdas. Šādu augstumu slēdzim paredz arī universālā dizaina principi, kas tiek ieviesti ar jaunajiem projektiem, gādājot par pieejamu vidi visiem – arī ratiņkrēslos esošiem. Savukārt elektrības rozetes drošībai jāizmanto citi risinājumi – rozetes ar paceļamu vāciņu vai citādi aizsargātas, ne augstums.
Valsts būvinspekcija likvidēta 2009.gadā, un, interesējoties Ekonomikas ministrijā par būvnormatīviem, kas noteiktu elektrības rozešu un slēdžu novietojumu, speciālisti rausta plecus. Tas nu gan esot katra paša ziņā, cik augstu likt slēdžus un rozetes. “Katrs cilvēks pats ir atbildīgs, kādu vidi veido. Ja viņš zina, ka tur būs bērni, var izmantot paaugstinātas drošības rozetes, var plānot slēdžus zemu,” skaidro Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urtāne. Pat Standartizācijas birojam, lai arī tikai ar rekomendējošu saturu, neesot šādu normatīvu.
Atgādina par ķīmijas
briesmām
Astoņus gadus ilga mediķu cīņa, lai pārtikas veikalos netirgotu etiķa esenci, pret ko spītīgi iebilda Zemkopības ministrija. Joprojām mediķi cīnās, atgādinot, ka nedrīkst sadzīves ķīmiju, ķīmiskus šķidrumus mājās glabāt limonādes pudelēs vai bērniem viegli pieejamās vietās. Vislabāk, ja ķīmija, medikamenti ir aiz atslēgas.
Ziņkārīgākais vecums, kad izzināšana notiek garšojot un ar mutes starpniecību, ir līdz četriem gadiem. Turklāt mūsdienās bērni, pieraduši, ka saldinātās limonādes var būt arī ļoti košas, ķimikāliju spilgto krāsu vairs neuzskata par brīdinošu pazīmi. Jāņem vērā, ka mazi bērni var neatšķirt “pārtikas pudeles” no sadzīves ķīmijas iepakojuma. Tāpat kā pilsētnieks var nezināt, ka laukos maisos glabājas ne tikai graudi, bet arī minerālmēslojums.
Pirms atstāt bērnus laukos pie radiniekiem vai uzticēt paziņām, vēlams painteresēties, vai viņu mājas būs bērnam drošas, un laikus kopā pārrunāt, ko būtu nepieciešams mainīt un kā to vislabāk izdarīt. Kautrība būtu nevietā, arī pārrunājot pirmās palīdzības sniegšanu. Piemēram, saindējoties ar sadzīves ķīmiju, pirms atbrauc mediķi, bērnam vajadzētu izskalot muti un dot padzerties ne vairāk kā 100 gramus ūdens. Nekādā ziņā nevajadzētu izraisīt vemšanu – ja šķidrums ir kodīgs vai dedzinošs, atkārtoti tiks kairināta barības vada un mutes gļotāda. Ja saindēšanās pati ir izraisījusi vemšanu, to noteikti nevajag aizkavēt, bet saglabāt atvemto, lai vieglāk būtu noteikt ķīmisko sastāvu. Ja ir zināms, ar ko tieši bērns saindējies, jāsaglabā iepakojums, lai parādītu mediķiem adekvātas palīdzības sniegšanai. Konsultācijas visu diennakti sniedz arī Saindēšanās un zāļu informācijas centrs, ko var sazvanīt pa tālruni 67042473, ja gadījumā liekas, ka “ātrie” tik ātri nebrauc un gribas kaut ko darīt. Kā centrā paskaidroja, labāk zvanīt un pajautāt, nevis likt dzert pienu vai ēst ogli – ir vielas, ko ogle neabsorbē, tāpat arī var būt dažādas reakcijas ar pienu.
