Dzimšanas dienām naudu dāvanai vācam gada garumā, noteiktu summu no katra.
76.
Dzimšanas dienām naudu dāvanai vācam gada garumā, noteiktu summu no katra. Nu iznāk kā tāda pašpalīdzības kase. Noteiktu summu saņemam katrs savā godadienā, un seko apsveiktā pacienājums pēc spējām. Šoreiz galdā dižkliņģeris. Bērni jau devušies mājās, esam brīvi no uzraudzīšanas un svinam jaunā mācību gada sākumu. Pārrunājam jaunākos brīvlaika piedzīvojumus. Interesanti, cik mēs esam vaļsirdīgi un vai maz iespējama arī grēksūdze? Ar melu detektoru pie mums nevienu nav iespējams pārbaudīt.
Lācītis min, ka lielākais notikums bijusi piecdesmit gadu jubileja. Tur mēs bijām un visu redzējām. Tomēr man direktors izskatās sapīcis. Zvaigznīte, direktora vietniece, bijusi pieredzes apmaiņas ceļojumā Zviedrijā. Fizkultūras skolotājs kopā ar ģimeni apbraukājis Latvijas skaistākās vietas. Latviešu literatūras skolotāja Lapiņas kundze pie māsas Jūrmalā izlasījusi visu, ko gada laikā iepriekš neesot paspējusi. Katram kaut kas zīmīgs ir bijis. Es taču nevaru teikt, ka vēl vakar pavadīju romantisku nakti pie ezera un krāpu vīru? Tik nepedagoģiskas lietas ir nosodāmas, tāpēc manā atskaitē figurē Ralfa iestāšanās Medicīnas akadēmijā un brauciens kopā ar draudzeni Ritu pa Latvijas pagastiem mazā biznesa jomā. Cik bieži mēs runājam vienu, bet domājam pavisam kaut ko citu un domās taisnojamies: “Tāda ir dzīve!” Interesanti, ko teiktu Centis Lācītis, ja zinātu par manu romānu ar viņa dēlu. Ko runātu un galvenais, ko domātu mani darba kolēģi, uzzinājuši romantiskos jaunumus?
Pašreiz traģiskākais jautājums, kas iet no mutes mutē, ir Intara slepkavība. Nu jau pats zem ziedu kalna mūžīgajā mierā, sieva un dēls ārstējas pie psihiatriem. Noskaidrojies, ka viņa slepkavnieki gājuši bojā. Nav ko tiesāt. Kā ieperinās dvēselē sadisma un cietsirdības tārps, un vai mēs, skolotāji, varam ko novērst? Vai iemesli pat lielajai zinātnei ir skaidri? Spriežam arī par to. Iznāk paskumja kafijošana pie svētku kliņģera, kaut sākumā bijām priecīgi noskaņoti. Arī slepkavas, zagļi, sabiedrības padibenes ir skolā gājuši, tikai dvēselēs nezāles ir augušas kuplāk nekā kultūraugi.
Atgriežoties mājās ar sadāvināto ziedu nastu un kārtojot to vāzēs, jūtu, ka man uzmākusies pēkšņa grūtsirdība. Dēls ir jaunajā dzīvē, Karīna aizskrējusi pie draudzenēm. Mani pārņēmusi tāda kā vainas apziņa pret Tāli. Varbūt izbeigt attiecības ar Tomu? Mana divdabīgā izturēšanās agri vai vēlu var nākt gaismā, un tad var būt liels skandāls. Es tam nejūtos gatava. Vai laiks visu noliks pa vietām? Un tomēr man prātā arī šovakar paliek mans vakardienas mīļākais.
Tālis pēkšņi piezvana, ka aizbrauc uz Rīgu un divas dienas nebūs mājās. Apmeklēšot arī Ralfu, dēlam vajadzīga arī nauda un tēva balstošais plecs. Ka apmeklēs arī Lauru, viņš nesaka, taču es esmu par to pārliecināta. Tāļa dabā ir rūpēties par tiem, kam klājas slikti. Kad man būs slikti, viņš rūpēsies arī par mani. Par tādu pagaidu stāvokli esmu pat priecīga. Laulāto draugu blakus es šodien tiešām negribu. Pēkšņi man prātā ienāk doma , ka būtu jāapciemo Sauleskalna Veriņa.
