Apes novada sociālais dienests nodrošina daudzveidīgu sociālo pakalpojumu grozu, pie tam teju visiem pakalpojumu un pabalstu veidiem ir pieprasījums. Tas nozīmē, ka sniegtais atbalsts iedzīvotājiem ir nepieciešams.
Apes novada sociālajā dienestā pērn pabalstos izmaksāti 39 999 eiro, kas ir par 13 752 vairāk nekā 2018. gadā.
Visvairāk – garantētajam iztikas minimumam
Lielākā daļa pabalstiem atvēlētā finansējuma – 7405 eiro – pērn novirzīta garantētā iztikas minimuma (GMI) izmaksai, kam seko dzīvokļa pabalsts 5120 eiro (malkas iegādei) un bērna piedzimšanas pabalsts 5550 eiro. Sociālā dienesta vadītāja Maija Kārkliņa prognozē, ka šogad GMI pabalstos izmaksātā summa būs vēl lielāka, jo no 53 eiro uz 64 eiro mainījusies katram cilvēkam izmaksājamā summa. “GMI maksājam ģimenēm, kurās vecāki strādā, bet tāpat nespēj sasniegt valstī noteikto minimumu uz vienu ģimenes locekli. Lielākoties tās ir daudzbērnu ģimenes. Otra kategorija, kam maksājam GMI, ir cilvēki, kuri nespēj atgriezties darba tirgū, nespējot atrast ne darbu, ne savu vietu dzīvē,” skaidro M. Kārkliņa.
Katru gadu no ieslodzījuma vietām atgriežas vidēji viens novada iedzīvotājs, un arī viņiem pašvaldība cenšas palīdzēt. “Ar šiem cilvēkiem ir ļoti grūti strādāt, jo sākumā viņi ir apņēmības pilni līdzdarboties, bet līdz ar pabalsta saņemšanu, ko maksājam tikai vienu reizi, cilvēks neko vairs negrib vai vispār pazūd no mūsu redzeslauka,” saka M. Kārkliņa.
Palielina vienreizējos
pabalstus
Tomēr ne viss izskatās tik bēdīgi. M. Kārkliņa priecājas, ka novadā ir deviņas dižģimenes, kuru bērniem pašvaldība sedz ēdināšanu (pusdienas) izglītības iestādēs. “Dižģimenes ir ģimenes, kurās aug pieci vai vairāk bērni. Jāuzsver, ka šīs nav problemātiskākās novada ģimenes, kā iedzīvotāju vidū pierasts uzskatīt, un par to man ir prieks. Tas pats ir sakāms par daudzbērnu ģimenēm, kuras audzina trīs un vairāk bērnus. Arī šīm ģimenēm pašvaldība nāk pretim, atmaksājot mūzikas, mākslas un sporta skolas mācību maksas,” saka M. Kārkliņa.
Krietni vairāk kā citus gadus izmaksāts pabalsts par bērna piedzimšanu. Pērn novadā piedzimuši 36 bērni. “Pašvaldība īsā laika periodā divas reizes palielināja summu, ko izmaksā ģimenēm par bērna piedzimšanu – no 75 eiro uz 100 eiro un pēc tam uz 150 eiro,” palielinājuma iemeslu skaidro M. Kārkliņa.
Pabalsts jubilāriem
Senioriem nozīmīgās dzīves jubilejās – 80, 85, 90, 95 gadu – pašvaldība maksā 50 eiro pabalstu. Seniori par šo atbalstu ir priecīgi, vēl jo vairāk tādēļ, ka 2017. gadā pabalsta summa bija tikai 15 eiro. Tā ir Apes novada pašvaldības brīvprātīga iniciatīva ar mērķi sniegt materiālu atbalstu cienījamu vecumu sasniegušām personām pamatvajadzību nodrošināšanai.
Pašvaldība pērn izmaksāja vienreizēju pabalstu represētajiem 50 eiro apmērā un vienu reizi gadā maksā 150 eiro pabalstu trīs novada cilvēkiem, kuri piedalījās Černobiļas AES avārijas seku likvidācijā. “Salīdzinājumā ar citiem gadiem, pērn esam mazāk maksājuši ārkārtas situāciju pabalstu. Varam priecāties, ka novadā nav bijušas ugunsnelaimes un tādas dzīves situācijas iedzīvotājiem, ko pašu spēkiem nevar atrisināt,” norāda M. Kārkliņa.
Darbs ne vienmēr novērtēts
Sociālais dienests ne tikai piešķir pabalstus, bet veic arī citas funkcijas. Piemēram, nodrošina aprūpi mājās, asistenta pakalpojumu, sniedz izvērtējumus par aprūpes pabalsta piešķiršanu, arī sanatoriju apmeklēšanai. Dienesta uzdevums ir sniegt rehabilitāciju vardarbībā cietušiem bērniem. M. Kārkliņa atzīst – tas ir sarežģīts dokumentu darbs, ko neviens neredz un ko ne vienmēr novērtē.
“Rehabilitācija vardarbībā cietušiem bērniem dzīvesvietā pērn sniegta septiņiem bērniem. Taču jāuzsver, ka atskaitē parādās tikai tie bērni, kuru gadījumā process novests līdz galam. Saņemam ziņojumus par vardarbību ģimenē, bet mēs šo palīdzību varam sniegt tikai tad, kad vecāks ir uzrakstījis iesniegumu, ka viņa bērns ir cietis vardarbībā un redzējis, ka, piemēram, tētis sit mammu. Ja vecāki neuzraksta šādu iesniegumu, bērns paliek mājās. Iesniegumu bērna aizstāvībai var rakstīt arī bāriņtiesa. Bieži vien bāriņtiesa uzdod mums bērnu rehabilitēt, bet, kad aizejam pie viņa mājās, mums saka, piedodiet, viņš vēl par mazu un nesaprata, kas notiek. Viss. Pie tā arī apstājamies. Lai gan esam jau sameklējuši psihologu, ieguldījuši darbu. Otra situācija – pēc konflikta ģimenē ar vecāku atļauju aizvedam bērnu uz rehabilitācijas centru Valmierā, taču tikpat ātri vecāki viņu izņem. Reizēm mūsu ieguldītais darbs tiek palaists vējā ne mūsu vainas dēļ,” norāda M. Kārkliņa.
Darbu sācis psihologs
Martā Apes novada sociālajā dienestā darbu sākusi psiholoģe Svetlana Volkova. Piecus gadus amata vieta bija vakanta, tādēļ M. Kārkliņa ir priecīga, ka nu dienestam ir savs psihologs, un atbalstu varēs saņemt gan iedzīvotāji, gan dienesta darbinieki. “Valstī ir noteikti rehabilitācijas pakalpojumi, kuri mums kā pašvaldībai obligāti jānodrošina, piemēram, vardarbībā cietušiem bērniem jāsniedz psihologa atbalsts arī pēc rehabilitācijas. Pagājušajā gadā tie bija septiņi bērni, un mēs viņus vedām pie psihologa uz Smilteni. Tāpat arī psiholoģiskā palīdzība jāsniedz vardarbībā cietušajiem pieaugušajiem un bērniem, kuri redzējuši vardarbību. Lai līdz tam nenonāktu, dienestā ir nepieciešams psihologs, kurš strādātu ar ģimenēm, kas mūsu uzskaitē nonākušas pēc policijas apmeklējuma. Arī bāriņtiesa mūs lūdz strādāt ar ģimenēm, kurās ir konstatēti riski,” norāda M. Kārkliņa.
Daudzpusīgs pabalstu grozs
M. Kārkliņa Rīgā piedalījās sociālo dienestu darbinieku seminārā, kur guvusi atziņu, ka Apes novada pašvaldībai ir daudzpusīgs sociālo pakalpojumu grozs un arī pabalstu veidu ir vairāk nekā citās pašvaldībās. “Ne visām pašvaldībām ir tik daudz pabalstu veidu un tās spēj nodrošināt samērā daudzveidīgus sociālos pakalpojumus. Ja arī Apē uz vietas pakalpojumus nevaram nodrošināt, vedam cilvēkus saņemt pakalpojumu uz Smilteni vai meklējam citur. Valsts ir noteikusi pakalpojumus, kuri mums ir jāsniedz cilvēkiem, un mēs vienmēr esam tos nodrošinājuši. Attiecībā uz pabalstu veidiem – valsts ar likumu ir noteikusi kā obligātus sešus pabalstus, taču mums ir gana daudz arī pašvaldības noteikto pabalstu. Nevarētu teikt, ka pabalstu veidos esam nabadzīgi. Pie tam, katram pabalsta veidam ir pieprasījums,” stāsta M. Kārkliņa.
Viņa norāda, ka sociālajā nozarē ir gana daudz līdz galam nesakārtotu lietu. Sociālā dienesta vadītāja vēlētos ar deputātiem pārrunāt tās slēgtā sēdē un kopīgi rast risinājumus, piemēram, ko darīt ar bērniem, kuri nemaksā par savu vecāku uzturēšanos sociālās aprūpes iestādēs.
Apes novada pašvaldības nodrošinātie
pakalpojumi
■ Sociālās aprūpes centrā pašvaldības iedzīvotāji 35
(no tiem 23 ievietoti 2019. gadā);
■ Sociālās aprūpes centrā iepirkts pakalpojums –
1 personai (gadā – 2702 eiro);
■ Aprūpe mājās nodrošināta – 14 personām;
■ Asistenta pakalpojums – 1 personai;
■ Pacēlājs – 1;
■ SOS telefoni – 14;
■ Drošības poga – 1;
■ Sociālie dzīvokļi – 4;
■ Higiēnas pakalpojumi: veļas mazgāšana – 282,
veļas žāvēšana – 152, duša – 205;
■ Grupa vecākiem “Ceļvedis audzinot pusaudzi” – 12 vecāki.
