Apstiprina Alūksnes ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus.
Apstiprina Alūksnes ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus
Zemkopības ministrijas Valsts aģentūra “Latvijas zivju resursu aģentūra” izstrādājusi un apstiprinājusi Alūksnes ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus.
Aģentūras komisija lēmusi, ka ezera kvalitāte atbilst zivsaimniecības vajadzībām. Izstrādājot ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus, analizēta informācija par zivju barības bāzi, ezera līdzšinējo zivsaimniecisko izmantošanu, zivju krājumiem, kā arī analizēta iespējamā ezera zivsaimnieciskā izmantošana turpmāk. Noteikumi izstrādāti pēc Alūksnes pilsētas domes un Jaunalūksnes pagasta padomes kopīgās pašvaldību aģentūras “Alja” padomes priekšsēdētāja Jāņa Cīmiņa ierosmes. Alūksnes pilsētas domes informācijas aprites speciāliste Evita Aploka informē, ka, lai novērtētu zivju dabiskās barības bāzi Alūksnes ezerā, 5.septembrī astoņās vietās ievākti zooplanktona (dzīvnieku organismu kopums ūdenstilpē) un zoobentosa (dzīvnieku organismu kopums ūdenstilpes dibenā) paraugi un veikti aprēķini par īpatņu skaitu un biomasu.
Ezerā ir desmit sugu zivis
Zemkopības ministrijas Valsts aģentūras izdarītās analīzes ļāvušas secināt, ka Alūksnes ezera zooplanktons ir samērā nabadzīgs, kas rudenim ir raksturīgi, taču sugu sastāvs liecina, ka veģetācijas periodā zivju mazuļi un planktonēdājas zivis ar barību ir nodrošinātas. Savukārt zoobentosa analīze liecina, ka īpatņu izplatība ezerā ir nevienmērīga un atkarīga no grunts sastāva. Pēc zoobentosa biomasas un īpatņu skaita Alūksnes ezers tiek raksturots kā vidēji bagāts.
E.Aploka stāsta, ka šī gada septembrī veiktajā kontrolzvejā konstatētas desmit zivju sugas – repsis, līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, līnis, vīķe, asaris un ķīsis. Analizējot zivju krājumus, secināts, ka kopumā Alūksnes ezera zivju pamatmasu veido asari, plauži, raudas, līdakas un līņi, mazāk ir ruduļu, pliču un repšu. Zivsaimnieciskās izmantošanas noteikumos norādīts, ka zivju sugu īpatsvars kontrolzvejā, kā arī to augšanas tempa rādītāji liecina par iespēju intensīvāk izmantot asaru, plaužu, raudu, līdaku un līņu krājumus.
Iesaka mākslīgi palielināt līdaku krājumu
Jaunajos noteikumos novērtēts dabisko zivju krājumu izmantošanas potenciāls, kas atbilstoši ezera ikgadējai galveno makšķerēšanā izmantojamo zivju sugu kopējai produktivitātei varētu būt līdz 62 tonnām gadā. Iespējamajā ezera zivsaimnieciskajā izmantošanā tiek ieteikts mākslīgi palielināt līdaku krājumus, kā arī iespējams ielaist zandartu, zušu un līņu mazuļus, divvasaru karpas un sudrabkarūsas.
Ezera zivsaimnieciskās izmantošanas noteikumi nosaka, ka Alūksnes ezerā ir aizliegta rūpnieciskā zveja, amatierzveja, tomēr makšķerēt ezerā var, ievērojot vispārējos makšķerēšanas noteikumus. Tie nosaka, ka, lai nodrošinātu ezera izmantošanu racionālas makšķerēšanas organizēšanai, ezera izmantotājam vai nomniekam reizi trijos gados jāielaiž zivis atbilstoši ekspluatācijas noteikumos rekomendētajiem apjomiem.
