Barikāžu laika cerības nav piepildījušās.
Barikāžu laika cerības nav piepildījušās
“Nezinu, vai tagad varētu tā, kā janvārī pirms 17 gadiem, kad tūkstošiem barikāžu aizstāvju bija pulcējušies Rīgā. Ticējām, ka atgūsim brīvību un nebūsim pakļauti svešai varai. Brīvību ieguvām, tomēr visas cerības nepiepildījās,” spriež apenietis Bruno Lizums.
Viņš bija Latvijas Tautas frontes Apes grupas vadītājs. Kopā ar citiem Alūksnes rajona aktīvajiem barikāžu aizstāvjiem dežurēja pie Ministru Padomes ēkas.
Bija uz barikādēm
“Skats bija grandiozs. Ļoti daudz dažādu transporta līdzekļu aizšķērsoja ieeju ēkā. Tur bija ar kokmateriāliem piekrautas smagās automašīnas, traktori un cita tehnika, visapkārt liesmoja ugunskuri,” atceras pensionārs. Tiesa, liktenīgajā naktī viņš nebija Rīgā. Uzbrukumu Iekšlietu ministrijai apenietis vēroja televīzijas pārraidē. “Sajūta bija biedējoša. Varēja redzēt spīdam trasējošās lodes, skanēja šāvienu trokšņi, kliedzieni. Barikāžu aizstāvju izredzes palikt dzīviem varēja būt vēl traģiskākas, ne velti vēl joprojām šajos notikumos ir daudz aizdomīgu neskaidrību,” atzīst B.Lizums.
Neapmierina demokrātija
Viņš norāda, ka neatkarību atguvušajā Latvijā pie varas nokļuva politiķi, kuri vairāk domā par savas, nevis tautas labklājības vairošanu. Tomēr B.Lizums ir pārliecināts, ka daudzi ir gatavi atkal doties uz barikādēm, ja tas būtu nepieciešams. “Nacionāli noskaņotie cilvēki nebija pietiekami organizēts spēks, tāpēc pie varas nonāca bijušie Komunistiskās partijas biedri. Tiesa, vēlēšanās vietas Augstākajā Padomē un Ministru Padomē ieguva arī Tautas frontes kandidāti, bet ar to bija par maz. Pie teikšanas tajās un vietējās pašvaldībās palika vecās ierēdniecības kadri,” secina bijušais tautfrontietis.
Viņš spriež, ka tagad situācija ir līdzīga. Daudzi vēlas kaut ko mainīt, bet tas ir maz iespējams. Ja pie varas nāks citas partijas, izpildvaras ierēdniecības korpuss ministrijās un pašvaldībās paliks līdzšinējais. B.Lizums simpatizē partijai “Jaunais laiks”, bet tās politiķiem nav izdevies tikt pie teikšanas.
Naktīs nav jābaidās
“Vismaz naktīs varu mierīgi gulēt, jo nav jāuztraucas, ka var atnākt pakaļ un arestēt par pretvalstisku izrunāšanos. Padomju varas gados tā varēja gadīties, jo pietika, ja kāds ir ziņojis par tevi,” salīdzina pensionārs. Kad mācījās vidusskolā, viņš pāris mēnešus bija ieslodzīts Valkas cietumā, jo tika apsūdzēts par pretpadomju aģitāciju. “Tiesa, biju nacionāli noskaņots. Daudzus arī notiesāja, bet man laimējās – tiku mājās. Vajadzēja uzmanīties, jo slepenie ziņotāji bija gan skolās, gan darbavietās,” atceras B.Lizums. Viņš studēja Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, bet pabeidza tikai divus kursus, jo tika izslēgts. Acīmredzot bija nevēlama persona, tāpēc tika izsaukts uz Stabu ielu Rīgā, kur atradās Valsts drošības komiteja. Drīz pēc tam viņu iesauca armijā, pareizāk – darba bataljonā. “Tā bija savdabīga verdzības forma, jo šajos bataljonos varmācīgi piespieda strādāt valsts labā,” uzsver B.Lizums. Ar ironiju viņš secina, ka piederēja pie padomju varas valdošās – strādnieku – šķiras.
