Kad cilvēki ir vērtība – 65 gadi kultūras nama stāstā

“Mums pieder tik daudz” – tie nav tikai dziesmas vārdi. Tie ir vārdi par cilvēkiem, notikumiem un gadiem, kas veido Alsviķu kultūras nama stāstu. Pirmajās Lieldienās, 20. aprīlī, pulksten 19.00 aicina visus, kuriem šis nams bijis tuvs un mīļš, uz 65 gadu jubilejas pasākumu. Tā būs satikšanās, atmiņu mirkļi un svētki – par to, kas kopā piedzīvots un joprojām pieder visiem kopā.

“Kad domāju par to, kādi ir bijuši kultūras nama 65 gadi, šie dziesmas vārdi pasaka visu. 65 gadi ir bijuši bagātīgi, darbīgi, rosīgi, ir bijis daudz lepnuma un prieka brīžu, protams, neizpalika arī skumjas, jo tās ir viena no dzīves sastāvdaļām – būt kopā gan priekos, gan bēdīgos brīžos. Šajos gados ir piedzīvots daudz. Vai šo visu var ietvert 65 vārdos? Mēs to mēģināsim – atrodot katram kultūras nama darbības gadam vienu atslēgas vārdu,” stāsta Alsviķu kultūras nama vadītāja (nu jau trešo gadu – Alūksnes novada Kultūras centra kultūras darba speciāliste) Marina Ramane. Jubilejas pasākuma režisore ir Ieva Malteniece, kura arī vadīs svētkus. Šī izvēle nav nejauša – Ieva pirms 15 gadiem veidoja scenāriju Kultūras nama 50 gadu jubilejai. Toreiz viņa to darīja sava diplomdarba ietvaros, tādēļ arī šoreiz svētku pasākuma scenārijs ir viņas rokās.

Koncertu sniegs četri kolektīvi: abi pieaugušo deju kolektīvi – vidējās paaudzes deju kolektīvs “Jandāls” un senioru deju kolektīvs “Vēlreiz”, kurus vada Svetlana Spalviņa, bērnu vokālais ansamblis “Sienāži”, kuru vada Antra Līdaciņa, un amatierteātris “Aplis”, ko vada Monika Upeniece. “Kādreiz kultūras namā bija vairāk kolektīvu. Jau kādu laiku nav sieviešu vokālā ansambļa, jo nav izdevies atrast citu vadītāju, kopš Rita Staune – Doniņa pārcēlās uz dzīvi citā novadā. Nepastāv arī bērnu deju kolektīvs “Drupačiņas”, kuru vadīja Esēnija Lielbārde. Mainoties skolu sistēmai, bija neiespējami izveidot kolektīvu, jo bērni sāka mācīties vairākās skolās, nevis tikai vienā. Salāgot laikus un iespējas bija grūti, optimālo variantu neatradām,” stāsta M. Ramane.

Izcīna kultūras nama statusu

Interesanti, ka pavasarī svinamas vairākas jubilejas, kas saistītas ar kultūras nama darbību. Amatierteātra “Aplis” vadītāja M. Upeniece kolektīvu vada jau 20 gadus, 40 gadus Alsviķu pagasta kultūras iestāde nes tieši kultūras nama vārdu, pagājuši 15 gadi kopš ēkas renovācijas, bet aprīlī aprit 30 gadi, kopš kultūras nama vadītājas darbu veic M. Ramane. “Patiesībā var uzskatīt, ka kultūras namu vadu jau 35 gadus, jo, pirms mani pieņēma pamatdarbā, piecus gadus šeit organizēju dažādus pasākumus, piemēram, Ziemassvētku eglīti bērniem. Iepriekšējais kultūras nama direktors Pēteris Zondaks pārcēlās uz Jaungulbeni, un kultūras nams palika bez vadītāja. Tā kā tolaik dejoju deju kolektīvā, mani uzrunāja rīkot dažus pasākumus. Tobrīd pilnas slodzes darbs man bija bērnudārzā “Saulīte”, kur kopumā nostrādāju astoņus gadus, līdz 1995. gada aprīlī Alsviķu pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Birznieks mani pieņēma pamatdarbā kultūras namā,” atmiņās dalās M. Ramane un izsaka pateicību par uzticēšanos.

M. Ramane ir lepna, ka var strādāt kultūras namā, kur visos laikos bijuši aktīvi amatiermākslas kolektīvi un zālē nekad nav trūcis apmeklētāju. Ēka speciāli celta kultūras vajadzībām, ekspluatācijā nodota 1959. gada beigās, bet darbība sākusies 1960. gadā. “Sākotnēji iestādes nosaukums bija Alsviķu klubs. Ņemot vērā, ka nama darbība visos laikos ir bijusi ļoti aktīva, 1984. gadā, sniedzot plašu amatiermākslas kolektīvu koncertu, nama vadībai izdevās iegūt nosaukumu Alsviķu kultūras nams. Par nosaukumu cīnījās vadītājs Pēteris Zondaks un tolaik daudzu kolektīvu vadītāja Dzintra Bāliņa. Lai iegūtu kultūras nama nosaukumu, komisija vērtēja speciāli vērtēšanai veidotu divas stundas garu koncertprogrammu. Kultūras nama nosaukums iegūts, un kopš tiem laikiem tas saglabājies. Kad dažos pagastos klubi pārtapa par tautas namiem, Alsviķos nosaukumu nemainīja,” stāsta M. Ramane.

Strādāt cilvēkiem

Interesants ir vēstures fakts, ka sākotnēji, līdz 1981. gadam, kultūras iestādei bija vairāki vadītāji – 21 gada laikā to bija 22. “Kāds varētu būt tam iemesls, var tikai minēt. Kāds nostrādāja gadu, cits pusotru, vēl kāds izturēja tikai četrus mēnešus, tomēr kopumā tie bija 22 cilvēki, kas ir daudz. No 1981. gada līdz 1988. gada beigām, septiņus gadus, namā strādāja ļoti enerģisks un aktīvs vadītājs, direktors Pēteris Zondaks. Paldies viņam par ieliktajiem pamatiem, lai Alsviķos kultūras dzīve būtu aktīva, cilvēki dziedātu, dejotu un iesaistītos citās aktivitātēs. Tolaik bija ļoti daudz kolektīvu, piemēram, divas kapelas, vokāli instrumentālais ansamblis, paši organizēja diskotēkas. Starp citu, viens no dīdžejiem bija Normunds Ziņģis, kurš šobrīd pagastā ir saimnieks un šoferis,” atklāj M. Ramane.

M. Ramane smejoties teic, ka ieies Alsviķu kultūras nama vēsturē kā vadītāja, kas šeit strādājusi visilgāk – jau 30 gadus. “Mana pārliecība ir, ka nams ir domāts cilvēkiem. Strādāju cilvēkiem. Saviem cilvēkiem, jo šo gadu laikā izveidojusies tik cieša saikne, ka visi ir “manējie”, ne tikai kolektīvu dalībnieki, bet arī apmeklētāji. Kas es būtu vai kas būtu šis nams bez ļaudīm? Nekas, jo lielākā vērtība ir tieši cilvēki. Tā ir mana pārliecība, un pie tās turos. Iespējams, brīžiem esmu pārāk veltījusi sevi darbam, aizmirstot par sevi un savu ģimeni. Dzīvē ir bijuši posmi, kad darbā esmu bijusi vairāk nekā mājās. Ģimene to vienmēr ir sapratusi, atbalstījusi mani, nekad nav skanējuši pārmetumi. Paldies viņiem par to. Lai gan tagad es mudinu jaunus cilvēkus nedarīt tā, kā es – tomēr vairāk laika veltīt ģimenei, jo ģimene ir pati svarīgākā,” iesaka M. Ramane.

Izaicinājumi kultūras dzīvē

M. Ramanei ir bagātīga darba pieredze, un viņa vienmēr ņēmusi vērā cilvēku vēlmes, tomēr arvien vairāk viņu dara bažīgu tas, ka kultūras pasākumu apmeklētāju skaitam ir tendence samazināties. “Nekad neko neplānoju bez iemesla, katram pasākumam vienmēr ir pamatojums. Turklāt mēģinu piedāvāt aktivitātes visu paaudžu apmeklētājiem. Tā, piemēram, amatierteātris “Aplis” izveidojās pēc pašu cilvēku iniciatīvas. Vietējie gribēja spēlēt teātri, vajadzēja vien atrast vadītāju, ko arī izdarījām, un 20 gadus kolektīvs veiksmīgi darbojas. Savukārt kādreiz ļoti apmeklētas bija diskotēkas un disenītes bērniem, bet pēdējās bija ar tikai dažiem apmeklētājiem, un nācās atzīt, ka par šādiem pasākumiem nav intereses. Organizēt jau var, bet pasākums rada tikai zaudējumus. Vai tas ir saimnieciski pamatoti? Šo naudu var iztērēt citādāk. Ļoti jūtu to, ka kultūras pasākumu apmeklētāju skaits samazinās, cilvēki noveco. Jauniem cilvēkiem ir citas prioritātes, un sava ietekme bija arī kovida laikam,” pārdomās dalās M. Ramane.

Ja nav biļešu iepriekšpārdošana, nekad nevar zināt, cik apmeklētāju būs pasākumā. “Ir koncerti, uz kuriem šķiet, ka atnāks maz cilvēku, bet notiek pretēji – pilna zāle. Savukārt ir citi pasākumi, kas, manuprāt, varētu pulcēt daudz interesentu, bet atnāk tikai daži. To nekad nevar prognozēt. Šobrīd kultūras dzīvi veidoju arī Ilzenes pagastā, un jāsecina, ka tur dažkārt ir apmeklētāki pasākumi nekā Alsviķos. Tas mani nedaudz biedē. Kā tas viss veidosies nākotnē?” neslēpj M. Ramane.

Svētku reizē M. Ramane mīļi gaida uz satikšanos bijušos amatiermākslas kolektīvu vadītājus, dalībniekus un visus, kuri jūtas piederīgi Alsviķu kultūras namam. “Ir daudz iemeslu un skaistu jubileju, lai satiktos. Jā, varētu katriem svētkiem veltīt savu koncertu vai aktivitāti, bet, ja svinam, tad svinam kārtīgi. Svētku nekad nevar būt par daudz,” teic M. Ramane. Pēc koncerta svētku diena Alsviķu kultūras namā turpināsies ar Lieldienu balli, kurā spēlēs Raivis no grupas “Kamēr jauni”. Baļļu organizēšana svētkos ir vēl viena Alsviķu kultūras nama tradīcija. “Nav noslēpums, ka balles Alsviķos vienmēr ir kupli apmeklētas. Nešaubos, ka tāda tā būs arī šoreiz. Gaidīšu visus gan uz koncertu, gan balli. Vietas pietiks visiem,” aicina M. Ramane un piebilst, ka svētki turpināsies arī turpmāk. Šogad aprit 15 gadi, kopš Alsviķos tika uzbūvēta ilgi gaidītā estrāde, bet par to – citreiz.