Dace Plaude
Pavasaris ir Mākslas dienu laiks, un to elpa šopavasar jūtama arī Alūksnes muzejā, kur skatāma 12 novadnieku, glezniecības vecmeistaru darbu izstāde “Novadnieki iedvesmo”.
Atjauno tradīciju
Alūksnes mākslinieku darbu izstādes ir tradīcija, kas pēdējos gados koronavīrusa pandēmijas dēļ pieklususi. Taču šopavasar, kad ierobežojumi atcelti, sagaidot Muzeju nakti, muzeja darbinieki piedāvā ielūkoties muzeja krājumā un iepazīties ar novada mākslinieku, vecmeistaru veikumu. “2020. gadā, kad sākās pandēmija, Alūksnē bija plānota vērienīga izstāde, kur pilsētas kultūras iestādēs – muzejā, Kultūras centrā, bibliotēkā būtu skatāmi vietējo mākslinieku, tajā skaitā arī vecmeistaru darbi. Taču iecere netika realizēta. Negribējās, lai tradīcijai būtu ilgāks pārrāvums, tādēļ nolēmām, ka šopavasar to atjaunosim tieši ar novadnieku vecmeistaru gleznu izstādi cerībā, ka jau nākamgad mūsu māksliniekus atkal varēsim aicināt uz kopīgu izstādi,” saka Alūksnes muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Linda Apšusala.
Žanru dažādība
Izstādē “Novadnieki iedvesmo” skatāmi Teodora Pauloviča, Fridriha Meri, Ulda Prēdeļa, Jūlija Krastiņa, Jāņa Selgas, Arvīda Grībnera, Teklas Vītolas – Gavares, Konrāda Ķikuta, Rūdolfa Vētras, Vernera Caukas, Oskara Bērziņa, Gaita Mūrnieka darbi, kas tapuši dažādos žanros – portreti, ainavas, klusās dabas, arī abstraktā māksla. Atlasot gleznas izstādei, muzeja darbinieki izraudzījušies tās, kas rada pavasarīgu un vasarīgu noskaņu un izstaro košumu un prieku, bet līdzās ir veldzējošais ūdeņu plūdums. Skatāmi arī vairāki portreti – Oskara Bērziņa pašportrets un Jāņa Selgas gleznotais Oskara Bērziņa portrets, šī gada jaunieguvums muzeja krājumā ir dzejnieces Lūcijas Sāgamežas – Nāgeles portrets, ko gleznojis Arvīds Grībners. Daļa no eksponētajiem darbiem muzeja apmeklētājiem būs pazīstami, jo jau rādīti izstādēs, bet daļa izstādīta pirmoreiz.
Mantojums, kurā vērts ieskatīties
Šogad muzejs sociālajā tīklā “Facebook.com” piedāvā rubriku “Novadnieki iedvesmo” un tajā jau bijusi iespēja iepazīt māksliniekus Rūdolfu Vētru un Leo Kokli. Kā atzīst L. Apšusala, šie dzīvesstāsti ir iedvesmojoši. Ne visi mākslinieki, kuru darbi eksponēti izstādē, dzimuši Alūksnes novadā, daži te aizvadījuši lielāko daļu sava darba mūža. G. Mūrnieks beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmiju un viņa zināmākais darbs ir “Pasta baloži” Ojāra Vācieša ielā. Arī K. Ķikuts, U. Prēdelis beiguši LVMA, U. Prēdelis bijis Latvijas Valsts mākslas muzeja direktors. J. Krastiņš un T. Vītola – Gavare pazīstami kā skolotāji. Leģendām apvīta ir J. Selgas “Senpils”, kur viesojušās daudzas Latvijā pazīstamas radošās personības. Ne visi mākslinieki, kuru darbi šobrīd skatāmi izstādē, guvuši profesionālu mākslas izglītību, piemēram, Oskars Bērziņš bijis kurpnieks. Bet visi ļoti strādājuši, lai izkoptu savu talantu, meistarību un atstājuši savu mantojumu, kurā vērts ieskatīties arī nākamajām paaudzēm.Izstādes ietvaros muzejs piedāvā arī izglītojošu ekskursiju, kurā skolēnu grupas iepazīstinās ar māksliniekiem, viņu dzīvesstāstiem. Ikvienam interesentam būs iespēja risināt krustvārdu mīklu, lai tuvāk iepazītu novadniekus vecmeistarus un viņu darbus.
Reklāma