11. septembrī Ates muzejā aicina “Rudens diena Ottesmuižā”

“Padekatrs”, “Tripiņpolka”, “Uzlūdz dāmas”, “Hoiram”, “Diksītis”, “Tu māsiņa, es māsiņa”, “Joksu polka”, “Stūrsteps”, “Ak, smukā meitiņ”, “Valceris” – tās ir Malienas pusei raksturīgas dejas jaunajā deju lieluzvedumā “Malienas mantojums”. Stiprinot malēnisko identitāti un atdzīvinot malēniešu kultūrtelpu, uzvedums apvieno gan jaunas, gan jau agrāk iestudētas šīs puses dejas, informē Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.

Šis deju lieluzvedums ir nozīmīgs ieguldījums Malienas puses nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā. No iecerētās uzveduma pirmizrādīšanas nācās atteikties epidemioloģiskās situācijas dēļ, kas neļāva to bez ierobežojumiem demonstrēt ikvienam interesentam, tādēļ 11. septembrī Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā notiks šī uzveduma filmēšana, lai tas saglabātos video formātā.

Ņemot vērā epidemioloģiskos nosacījumus, šogad tradicionālie Pļaujas svētki notiks atšķirīgi, aicinot ikvienu uz “Rudens dienu Ottesmuižā”. Nenotiks tradicionālā lauku sētas rudens darbu darīšana, bet ikvienam apmeklētājam šajā reizē būs iespējams apmeklēt muzeja teritorijā esošās ēkas, aplūkot ekspozīcijas “Vidzemes lauku sēta” un “Kalncempju vēstures lappuses”, izstādes “Pretstati” un “Zeltiņu baznīca laiku lokos”. Tiks atvērts keramikas darbu ceplis, notiks mājražotāju un amatnieku tirdziņš, mazo apmeklētāju priekam būs apskatāmi dzīvnieki. Muzeja apmeklējuma laikā būs iespēja vērot arī deju uzveduma “Malienas mantojums” filmēšanu.

– Ikvienam muzeja apmeklētājam šajā dienā jau no pulksten 10 līdz pat pulksten 16 būs iespēja vērot, kā notiek šī deju uzveduma filmēšana. Katrs kolektīvs un tā dejotā deja tiks filmēti atsevišķi – katrā pusstundā pa dejai, tādēļ apmeklētājiem būs iespēja redzēt gan nelielu mēģinājuma procesu, gan dejas filmēšanu, – saka Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja un projekta “Dejas lieluzvedums “Malienas mantojums”” vadītāja Sanita Eglīte.

Nostāsti vēsta, ka malēnieši vienmēr visu darījuši pa savam un arī danči tiem bijuši īpatnēji, ar pierobežai raksturīgiem soļiem un mūziku. Malienas puses danči veidojušies, ietekmējoties no Latgales, Igaunijas un Krievijas tradicionālās kultūras. Mūsdienās reģionam raksturīgais kolorīts strauji izzūd, tāpēc ir svarīgi sakrāto un saglabāto nemateriālo kultūras mantojumu iedzīvināt un sekmēt tā pārmantojamību.

Šīs puses senos dančus pētījuši gan folkloras pētnieki, gan vietējie muzeji un folkloras kopas. Izmantojot izpētīto materiālu, pateicoties Latvijas Nacionālā kultūras centra un pašvaldības atbalstam, tapušas 10 skatuves dejas. Horeogrāfijas tām veidojuši Vidzemes puses horeogrāfi – Iluta Mistre, Dace Circene, Ilze Mažāne, Reinis Rešetins, Jānis Purviņš, Taiga Ludborža, Guna Ezermale, Gunta Skuja un Lāsma Skutāne. Dejas ir apguvuši visi Alūksnes un bijušā Apes novada deju kolektīvi. Mūziku dejām aranžējuši Juris Kaukulis, Juris Vaivods, Sniedze Grīnberga un citi mūziķi. Uzveduma mākslinieciskā vadītāja ir Lāsma Skutāne, literārā teksta autors Druvis Mucenieks.