Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Darbs no mājām – vēlams plānot

 Dēļ ārkārtējās situācijas šobrīd daudzi strādā attālināti no mājām. Tam neapšaubāmi ir virkne ieguvumu – nekur nav jādodas, viss “pa rokai”. Bet, lai darbs būtu ražīgs un drošs, vēlams ievērot dažus speciālistu ieteikumus.

Iekārtojam darba vietu

Arī mājās, tāpat kā jebkurā darba vietā, vispirms jāsāk ar vides un darba vietas iekārtošanu. Tie paši nosacījumi, kas ir spēkā darba vietā un par ko atgādina darba drošības speciālisti, ir spēkā, arī strādājot mājās.

Speciālisti iesaka, ja paredzēts darbs pie datora, galda virsmai jābūt pietiekami plašai un galda augstumam – vismaz 720 milimetru. Plašs galds ne tikai ļaus vieglāk pārskatīt darbam nepieciešamos materiālus, bet ir arī svarīgi, lai ir pietiekami vietas, kur atbalstīt plaukstas un apakšdelmus.

Arī krēslam jābūt pietiekami ērtam, stabilam, ar maināmu augstumu, regulējamiem roku un muguras balstiem.

Svarīgs ir telpas apgaismojums – tam jābūt pietiekamam, bet lai nežilbina, neatspīd uz darba virsmām. Logus labāk aizklāt ar gaismu atstarojošām žalūzijām vai aizkariem. Datoru vēlams novietot perpendikulāri logam.

Attālumam no acīm līdz monitoram jābūt ap 60 cm, vēlams, lai tas būtu pietiekami liels, arī tastatūrai jābūt līdzīgā attālumā. Ja strādā ar portatīvo datoru, tas ērti jānovieto, lai ir labi redzams pilna izmēra ekrāns, arī roku stāvoklim rakstīšanai un datora peles vadīšanai jābūt pareizam - elkoņa leņķim, peles novietojumam.

Labi, ja darbam var atvēlēt atsevišķu telpu. Bet, pat ja nav iespējams strādāt atsevišķā istabā, vissliktākais, ko var darīt, ir ieritināties turpat gultā vai dīvānā ar datoru uz vēdera. Tas ne tikai traucēs koncentrēties darbam, bet var radīt veselības problēmas – redzes, roku locītavu, plaukstu locītavu, apakšdelmu, muguras, spranda, plecu sāpes. Tāpat miega traucējumus, ja strādājam turpat, kur vakarā gribam aizmigt.

Jāatceras arī, kā mājās, gluži tāpat kā darbavietā, vēlams ņemt pauzes, kad izkustamies, atpūtinām acis, izvēdinām telpu. Speciālisti iesaka, vai nu ik stundu ņemt 5-10 minūšu pārtraukumu, vai ik pēc divām – 15 minūšu pārtraukumu.


Režīms
Arī darbam mājās būtisks ir noteikts dienas režīms un higiēna. Tāpat kā pošoties uz darbu, ir būtiski pašam sev noteikt ēšanas, kafijas laikus, darba sākumu, pauzes un beigas.

Speciālisti iesaka nesēsties pie dienas darbiem halātā un čībās, bet pārģērbties darba dienai. Tā dodam sev signālu, ka darba diena ir sākusies, darbs ritēs raitāk un būs vieglāk koncentrēties.

Ir dažāda veida darbi un iegūstamais rezultāts. Mājās strādājot, visbiežāk varētu nebūt uzdevums strādāt noteiktu stundu skaitu, bet drīzāk – paveikt konkrētus darbus. Tā arī vēlams plānot savus dienu – katru dienu noteikt paveicamo darbu sarakstu – ko sākšu, ko pabeigšu šodien, rīt, līdz cikiem.

Arī darba dienas beigu laiks ir būtisks. Mājās, dzīvojot pie datora, bieži sanāk “iesēdēties” datorā līdz vēlam vakaram. Tā labāk nedarīt – ja plānots strādāt līdz sešiem, tad sešos datoru izslēdzam un pievēršamies kam citam.

Paliekot pie datora, ik pa brīdim gribēsies “uzmest aci” darba sarakstei, pielabot kaut ko darba materiālos, un rezultātā sanāks, ka, dzīvojot pa māju, strādājam visu nomoda laiku.

Ja iespējams, arī ar kolēģiem jāvienojas par līdzīgu režīmu – cikos sākam, cikos – beidzam, līdz cikiem drīkstam cits citam zvanīt, rakstīt darba jautājumos.

Ak, bērni!
Svarīgi vienoties arī ar mājiniekiem par noteiktu režīmu un attiecībām. Ne tikai ar bērniem, bet arī ar citiem ģimenes locekļiem – ja šī ir stunda, ko veltu intensīvam darbam, pabrīdinu un lūdzu bez īpašas vajadzības netraucēt. Sarežģītāk, protams, ir ar bērniem.

Ar lielākajiem bērniem var veidot kopīgu dienas kārtību – vecāki strādā, bērni – mācās. Ar mazuļiem ir grūtāk. Ir labi, ja bērnu pieskatīšanu un “izklaidēšanu” vecāki var veikt uz maiņām vai pieaicināt palīgā vecvecākus. Ja nē, tad strādāšana no mājām varētu būt visai sarežģīta, un ražīgākās stundas izdosies tad, kad mazulis guļ. Protams, ka var sameklēt dažāda veida spēles un uzdevumus bērniem. Bet, priecājoties par to, ka vecāki ir mājās, mazulis noteikti nebūs ar mieru ilgi viens pats darboties.

Katrā ziņā, darbam no mājām ir savas priekšrocības – taupām laiku, ko pavadām ceļā uz darbu no tā, vairāk redzam savus tuviniekus, paši nosakām savu dienas režīmu un paveicamo. Turklāt, ja ievērojam dažus noteikumus, pēc ekspertu pētījumiem, darbs no mājām bieži ir daudz produktīvāks, nekā birojos.

Izklaide