Reklāma

Attālinātā darba izaicinājumi: Kā veicināt produktivitāti?

Foto: Publicitātes

Ja pirms pāris gadiem darbs no mājām likās idilliska doma, tad tagad tā ir kļuvusi par normu daudzu nozaru pārstāvjiem. Vairāki uzņēmumi pat ir paziņojuši, ka viņu darbinieki arī turpmāk, pandēmijai noslēdzoties, varēs strādāt no mājām vai jebkuras citas vietas pasaulē. Kā attālinātais darbs ir ietekmējis darbinieku produktivitāti un kādas darbības jāveic, lai produktivitāti uzlabotu, strādājot mājas apstākļos atbildes uz šiem un citiem jautājumiem skaidro organizāciju konsultants Kristaps Kaļva.

“Viens no biežāk minētajiem izaicinājumiem, strādājot no mājām, cilvēkiem, kuri attālināti strādāt sākuši esošo ierobežojumu ietekmē nevis brīvprātīgi vai pirms tam, ir robežu nojukšana starp privāto un profesionālo dzīvi. Risinājumi šāda spektra izaicinājumam var būt dažādi un tā vietā, lai runātu par vienu pareizo “recepti”, ir svarīgāk izzināt, kas tieši rada šo izjūtu par robežu “saplūšanu”. Pirmais solis var būt arī vienkārša saruna ar mājiniekiem, vienojoties par darbam nepieciešamo laiku un telpu,” skaidro K. Kaļva.

Darba vietas nozīme

Pirmais solis, kas palīdz nodalīt darba laiku no brīvā laika, ir tieši darbam pielāgotas vietas izveide. Eksperts atzīst, ka vislabākā darba vieta mājās noteikti ir noslēgta kabineta telpa ar visu nepieciešamo inventāru darbam un apkārtējo atmosfēru. “Kopumā var izdalīt vairākus nozīmīgus faktorus: inventāra un telpas izvēle un blakus apstākļi. Pie telpas izvēles svarīgi pārdomāt par sava darba prasībām. Ja darba specifika paredz vairākas video sapulces dienā, ieteicams izvēlēties telpu, kurā iespējams nodrošināt nepieciešamo privātumu, pietiekamu apgaismojumu un gaisa cirkulāciju. Piemēram, ja virtuvē ir pieejams darbam vispiemērotākais galds, jāņem vērā, ka šajā vietā mājinieki var regulāri nākt ieturēties un tas, iespējams, var novērst uzmanību un traucēt efektīvi koncentrēties darbam.”

Ņemot vērā, ka visbiežāk mums ir ierobežotas iespējas pilnībā pielāgot dzīvojamo telpu darba vajadzībām, ir noderīgi vadīties pēc personīgajiem kritērijiem un attiecīgi telpu pielāgot, pavaicājot sev, kas man ir svarīgi, lai būtu ērti strādāt no mājām, un, kā es to varu realizēt?

“Var strādāt arī sēžot uz taburetes un pie kafijas galdiņa, bet, ja tas jādara vairāku mēnešu garumā, tad ir noderīgi parūpēties laicīgi par pietiekama augstuma darba galdu, apgaismojumu un krēslu. Kādam varbūt skats pa logu būs svarīgāks par galda augstumu kādam tieši pretēji. Ļoti iespējams, ka visu nepieciešamo inventāru finansiālu apstākļu dēļ nebūs iespējams noorganizēt, taču apzinot un realizējot vismaz daļu no tā, noteikti būs vieglāk veltīt savu uzmanību produktīvam darbam,” atgādina K. Kaļva.

Viens no būtiskākajiem aspektiem darba vietas atbilstošai iekārtošanai ir tehniskais aprīkojums. “Attālinātā darba rezultātā, klēpjdatoru iegāde salīdzinājumā ar 2019. gadu ir palielinājusies par 11%. Pieprasījums pēc klēpjdatoriem ir skaidrojams ar iespēju to ērti un ātri pārvietot un paņemt līdzi, tāpēc arvien biežāk ierīces iegādes brīdī lietotājiem ir būtiskas ne vien klēpjdatora tehniskās specifikācijas, bet arī tādi raksturlielumi, kā svars un lielums. Mūsdienīgam klēpjdatoram ir jābūt ērti ne vien ievietojamam somā, bet arī jābūt aprīkotam ar darbu izpildei nepieciešamo veiktspēju, piemēram, jaunais Huawei MateBook 14s, kas sver mazāk par pusotru kilogramu, spēj asistēt dažādu ikdienas pienākumu izpildē neatkarīgi no apstākļiem,” stāsta Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā.

Produktivitātes celšanā liela nozīme ir komunikācijai un darbinieku labbūtībai

Organizāciju konsultants K. Kaļva uzsver, ka produktivitāti veido vairāki faktori: darba saturs, indivīda labbūtība, personības iezīmes, fiziskie un sociālie apstākļi, kā arī citi faktori. Lai veicinātu produktivitāti, strādājot attālināti, ir svarīgi saprast katra uzņēmuma darbinieka specifiskos izaicinājumus attālinātā darba laikā un adresēt tos saprātīgā līmenī. Eksperts komentē, ka atslēga varētu būt sadarbībā jo vairāk uzņēmums ar darbiniekiem sadarbosies risinājumu meklēšanā un ieviešanā, jo lielāka būs darbinieku produktivitāte.

“Domājot par produktivitāti darba kontekstā, ir jāseko līdzi savām izjūtām. Ja savlaicīgi tiek pamanīta intereses samazināšanās par darba saturu, paaugstināts nogurums un līdzīga rakstura pazīmes, tad pirmais solis ir par to darīt zināmu vadībai. Reizēm ir grūti pateikt darba devējam tik personīgu informāciju, jo liekas, ka tādējādi parādīsim savu nespēju un radīsim sliktu iespaidu par sevi. Domājot par darba sniegumu ilgtermiņā jāatceras, ka jo vairāk enerģijas ieliksim, lai problēmsituāciju konstruktīvi adresētu un meklētu risinājumu, nevis slēptu, baidoties no sekām, jo lielāka iespēja, ka vieglāk tiksim galā ar darba izdegšanas riskiem,” skaidro eksperts.

K. Kaļva atzīmē, ka lielas slodzes gadījumos darbiniekiem var būt saasināta attieksme pret darbu, taču arī šeit ir būtiska komunikācija ar vadību: “Ļoti iespējams, ka šādās situācijās vadībai trūkst priekšstata par reālo darba apjomu vai prasībām. Atslēga jau atkal ir komunikācijā, vieglāk par to ir runāt, minot konkrētus faktus: kādi ir uzdevumi, cik daudz laika nepieciešams katra izpildei, kur ir potenciālie interešu konflikti, kas ir prioritātes un kur nepieciešams iesaistīt vadītāju. Labs vadītājs, visticamāk, ir ieinteresēts saglabāt savus darbaspēka resursus ilgtermiņā un sasniegt uzņēmuma mērķus, tāpēc interesei darba saturu normalizēt būtu jābūt abpusējai. Ir tāds teiciens, ka nevajag novelt uz ļaunprātību, ko var izskaidrot ar nezināšanu,” atgādina eksperts.

Protams, produktivitātes veicināšanā liela nozīme ir arī atpūtai. Šajā sakarā eksperts atgādina, ka ikviens mēdz ikdienas pienākumu burzmā aizmirst par prieku ir daudz “vajag”, bet ļoti maz “gribu” aktivitāšu, tāpēc regulāri ir jāatvēl laiks sev un aktivitātēm, kuras palīdz rast prieku.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.