Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma gandrīz visa šī gada
garumā veikts pētījums “Optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla
modeļa izveide Latvijā”. Tajā pausta doma, ka Alūksnes apkaimē varētu
reorganizēt divas vidusskolas – Apē un Liepnā. Pētījuma mērķis ir uz
izpētes un analīzes rezultātos iegūtiem datiem (gan tagad, gan iepriekš
veiktos pētījumos ) radīt plānošanas platformu optimālai vispārējās
izglītības iestāžu tīkla izveidei nākotnē. Skolu tīkla pētījuma autors
ir ekonomģeogrāfs, SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” galvenais
redaktors Jānis Turlajs. Pētījumā ieplānotais rezultāts ir neuzlikt
nodokļu maksātājiem lieku finanšu slogu un mazināt atšķirības izglītības
kvalitātē starp pilsētu un lauku skolām vai lielās atšķirības starp
skolām vienā pilsētā. Iecerētie plusi, pēc pētījuma veidotāju ieskatiem,
varētu būt finanšu līdzekļu ietaupījums un pedagogu atalgojuma
palielinājums, neuzliekot slogu valsts budžetam.
Dina Meistere, Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas direktore
Mērķtiecīga rīcība vai sagadīšanās?
Masu
medijos pēc pētījuma publicēšanas parādījās viedoklis, ka tiek
iznīcinātas pierobežas vidusskolas. Vai tā ir mērķtiecīga rīcība vai
sagadīšanās? Varbūt uz pierobežas skolām varētu attiecināt īpašu
statusu, jo pārsvarā, ja apvelkam iedomāto rādiusu 25 kilometrus, 50 %
ir citas valsts vai ūdens teritorija. Vidusskolas, kurās izglītojamo
kopējais skaits sasniedz 120, var nodrošināt izglītības procesa
realizāciju, neuzliekot papildu slogu pašvaldībām, saglabājot pamata
algas likmi pedagogam. Lai būtu labs rezultāts, jābūt kvalitatīvam
materiālam un darītājam. Mūsu skolēni, kuri pēc 9.klases ir izvēlējušies
ģimnāzijas, ir labāko skaitā. Ko var secināt? Tātad viedoklis, ka
mazajās vidusskolās nav kvalitātes, jo māca vieni un tie paši skolotāji,
neiztur kritiku.
Bet, ja runājam skaitļu valodā, tad no mūsu skolas
iepriekšējā gada absolventiem 60 % studē, 20 % no tiem budžeta grupā, 20
% budžeta grupa netiek piedāvāta, pārējie izvēlējās tehnikumu un strādā
Latvijā. Tie ir skaitļi, bet aiz tiem – cilvēkbērns.
Es domāju, ka
vidusskolu pastāvēšana jāatstāj pašvaldību ziņā, jo uz vietas ir labāk
redzams process, kadru nodrošinājums, finansējuma nepieciešamība.
Latviešu sakāmvārds vēstī: septiņas reizes nomēri, tad nogriez.
Iznīcināt var ātri, bet, kā liecina Latvijas pieredze, ātra un
nepārdomāta rīcība ne vienmēr ir tā veiksmīgākā.
Taupīt nedrīkst
Aivars Fomins, Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks
Runājot
par skolu tīkla reorganizāciju un tā ietekmi uz Liepnas pagasta mācību
iestādēm, varu droši teikt, ka divas mācību iestādes vienā pagastā
nebūs. Tā kā Liepnas vidusskolas audzēkņu skaits neatbilst valstī
noteiktajiem kritērijiem, to saglabāt nav mūsu spēkos. Ja notiks skolu
reformēšana, tad, saprotams, cilvēkiem būs jānokļūst no punkta A uz B,
līdz ar to noteikti ir jābūt sakārtotiem ceļiem. Manuprāt, tiem bija
jābūt jau sākumā tādiem, tikai tad var runāt par skolu reformu. Labi
ceļi nav nošķirami no uzņēmējdarbības, jo to darbības attīstības pamatā
ir pārvietošanās. Alūksnes novada attīstības programmas izstrādes
apspriedē Alūksnes muzejā nesen varēja novērot cilvēku neziņu, ka ir
daudz neskaidru jautājumu, kas nodarbina iedzīvotāju prātus. Bija
sapulcējušies daudzi jaunieši un arī vecāki – viņi vēlējās gūt
skaidrību, varbūt labāk skarbāku, bet lai zinātu, ar ko rēķināties un kā
dzīvi plānot.Pagaidīsim Liepnas pagasta iedzīvotāju viedokļus pēc
attīstības programmas apspriedes 23.novembrī, kuras laikā tiks veikta
arī aptauja. Tad, kad pagastu iedzīvotāju viedokļi pēc aptaujas būs
apkopoti, iedzīvotāji tiks informēti par turpmāko rīcību. Šis jautājums
skar gan skolotājus, kuri brauc uz darbu Liepnas pagastā, gan arī
ģimenes ar bērniem.
