Apes novada domes oktobra sēdē apstiprināja ūdenssaimniecības
pakalpojumu izmaksas Apes novada teritorijā. Kāds pēc faktisko izmaksu
aprēķināšanas būs pakalpojumu tarifs, deputāti lems nākamajā domes sēdē.
Maksā mazāk
Ekonomisti aprēķinājuši, ka kubikmetrs ūdens
faktiski Apē izmaksā 0,99 eiro (kopā ar PVN – 1,20 eiro), notekūdeņi –
1,23 eiro (1,49 ar PVN), savukārt domes 2015.gada sākumā apstiprinātā
cena attiecīgi ir 0,61 eiro un 0,80 eiro ar PVN. Trapenē kubikmetrs
ūdens faktiski izmaksā 0,92 eiro (1,11 eiro ar PVN), bet notekūdeņi –
0,62 eiro (0,75 eiro ar PVN), bet šobrīd cena, ko cilvēki maksā ir
attiecīgi 0,39 eiro un 0,57 eiro ar PVN. Aprēķini liecina, ka Gaujienā
kubikmetrs ūdens izmaksā 1,37 eiro (1,66 ar PVN), notekūdeņi – 1,16
eiro (1,40 eiro ar PVN). Iepriekš apstiprinātā cena par ūdeni bija 0,63
eiro ar PVN, par notekūdeņiem – 0,81 eiro ar PVN. Aprēķinātās izmaksas
ir divas reizes lielākas, nekā šobrīd maksā iedzīvotāji. Aprēķini veikti
pēc regulatora izstrādātajiem noteikumiem.
Kādi ir zudumu cēloņi?
“Nav
skaidrības par izejošajiem skaitļiem – izpumpētais ūdens, tīklā
padotais ūdens, bet kur paliek puse no tīklā padotā ūdens? Piemēram,
Trapenē tīklā padod 17 000 kubikmetru ūdens, bet apmaksāti ir tikai 9000
kubikmetru. Vai tā var būt?” vaicāja deputāts Andris Rubins.
Ekonomiste
Santa Pilskalne skaidroja, ka rādītājus iesniedz speciālisti. “Mēģinām
saprast, kur ūdens paliek: vai tie ir zudumi, plīstot caurulēm, vai nav
nodoti skaitītāju rādījumi. Tas ir nenoskaidrotais, kas jānoskaidro. Tas
nav nevienam šobrīd skaidrs,” pauda S.Pilskalne.
Izpilddirektors
Viesturs Dandens atzina, ka skaitļi atspoguļo reālo situāciju. “Jau gadu
par šo problēmu runājam. Arī citās pašvaldībās šīs starpības ir lielas.
Par to jau runājām izpilddirektoru seminārā. Starpība, protams, nevar
būt puse. Cēloņi ir trīs: zudumi, kas nav atrasti, bet nereti atrodas;
uzskaites īpatnības, jo varbūt kāds nav nodevis rādījumus; vai arī kāds
zog un nav fiksēts kāds patērētājs. Piekrītu, ka starpība ir par lielu.
Tas ir mulsinoši. Reizēm plīsumus ir grūti atklāt,” teica V.Dandens.
Pārmaiņas sola 2019.gadā
Domes
priekšsēdētājs Jānis Liberts atzina – problēma ir tajā, ka novada
teritorijā ir uzstādīts ļoti maz patērētā ūdens skaitītāju. “Ne šovasar,
bet iepriekšējās vasarās skaitītāju nebija izdevīgi likt, jo maksā par
personām, bet privātās mājas patērē krietni vairāk, jo laista arī dārzus
un siltumnīcas. Līgumā ir teikts, ka jāinformē, cik cilvēku vai
dzīvnieku ir saimniecībā, bet reāli tas netiek darīts, un neviens
nepārbauda, cik cilvēku dzīvo mājā. Ceru, ka situācija līdz ar 2019.gadu
mainīsies, jo Ministru kabineta noteikumi paredzēs, ka visiem
patērētājiem īpašumā jābūt skaitītājam. Nav pareizi, ka tie, kuriem ir
skaitītāji, maksā par visu patērēto, bet tie, kuriem nav – vienu summu,”
pauda J.Liberts un piebilda, ka lielākie patērētāji nav daudzdzīvokļu
mājās dzīvojošie, bet gan privātmāju īpašnieki.
Vajag kontrolskaitītājus
A.Rubins
ierosināja dažādās vietās izlikt kontrolskaitītājus, lai saprastu, kur
un cik daudz ūdens aiztek. Deputāts Ivars Kalniņš norādīja, ka šādi
skaitītāji maksā bargu naudu un būs arī sarežģīti uzliekami. A.Rubinu
mulsināja tas, ka Apes pilsētā patērētāju ir mazāk nekā Trapenē un
Gaujienā. S.Pilskalne skaidroja, ka tā tiešām ir, jo Apē lielākoties
mājās ūdeni iegūst no akām un arī jaunajam ūdensvadam apenieši nemaz tik
naski nepieslēdzas. “Jo modernāks ūdensvads, jo dārgāks ir ūdens,”
diskusijas noslēgumā secināja I.Kalniņš.
*Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
