Alūksnes novada daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem drīzumā būtiski
mainīsies ierastā kārtība, veicot norēķinus par saņemtajiem komunālajiem
maksājumiem – siltumu, ūdeni, kanalizāciju, atkritumiem. Novadā pēc
daudziem gadiem atgriezīsies pie tiešo maksājumu sistēmas. Tas nozīmē,
ka par šiem saņemtajiem pakalpojumiem daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji
vairs nenorēķināsies caur pašvaldības SIA “Alūksnes nami”, bet gan ar
katru pakalpojuma sniedzēju individuāli.
Jau sasauc sapulces
Lai
diskutētu par jauno kārtību un uzklausītu Alūksnes daudzdzīvokļu māju
vecāko un pilnvaroto personu domas, pagājušajā nedēļā SIA “Alūksnes
nami” rīkoja māju pilnvaroto personu, māju vecāko un pārstāvju sapulci.
Paredzēts, ka jaunā kārtība vispirms tiks ieviesta maksājumos par
sadzīves atkritumiem ar SIA “Pilsētvides serviss”, kas Alūksnes novada
sadzīves atkritumu apsaimniekošanu sāka ar 12.novembri. Norēķinoties par
atkritumiem, jau decembrī Alūksnes novada daudzdzīvokļu māju
iedzīvotājiem būs jāveic tiešais maksājums “Pilsētvides servisam”.
Savukārt nākamgad ar 1.janvāri jaunā kārtība tiks ieviesta arī norēķinos
par siltumu ar akciju sabiedrību “Simone” un ūdeni, kanalizāciju ar SIA
“Rūpe”. Vairākas daudzdzīvokļu mājas jau sākušas sasaukt sapulces, lai
lemtu par maksājumu kārtības maiņu.
Sapulcē piedalījās arī SIA
“Pilsētvides serviss” pārstāves Marina Afanasjeva un Kristīne Andrejeva,
kuras stāstīja par jauno kārtību atkritumu apsaimniekošanā, kā arī
atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem. Solīja palielināt šķiroto
atkritumu laukumu skaitu un ar katru daudzdzīvokļu māju individuāli
risināt dažādus mājai aktuālus jautājumus. Abas solīja, ka lielās soda
sankcijas par piejaukumu kopējā sadzīves atkritumu konteinerā netiks
piemērotas. Daudzdzīvokļu mājās atkritumu izvešanas sistēma paliks
līdzšinējā – pirmdienās, trešdienās, piektdienās. Ārkārtas situācijās
būs iespēja pieteikt citu izvešanas laiku, iepriekš to saskaņojot.
Līgums jāslēdz katram pašam
SIA
“Alūksnes nami” juriste Iveta Zaķe norāda, ka iepirkuma rezultātā
Alūksnes novada pašvaldība ar SIA “Pilsētvides serviss” ir noslēgusi
līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Alūksnes novadā no
12.novembra. “Līgums, kas ir iepirkuma pielikumā, slēdzams starp
uzņēmumu un klientu – atkritumu radītāju jeb nekustamā īpašuma
īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju. Tie, kuriem ir privātmājas,
šādus līgumus jau saņēma. Tomēr šis līgums nav paredzēts, lai to
slēgtu ar mājas dzīvokļu īpašnieku kopību, bet gan ar atkritumu
radītāju, kas ir katra dzīvokļa īpašnieks, īrnieks, lietotājs vai
tiesiskais valdītājs atsevišķi,” skaidro I.Zaķe.
I.Zaķe atzina, ka
“Alūksnes nami” ar SIA “Pilsētvides serviss” valdes locekli Jurģi Ugoru
ir vairākkārt apsprieduši, kā jaunos līgumus slēgt, un nonākuši līdz
priekšlikumam, ko izklāstīja sapulcē. “Līgumos par pārvaldīšanu un
apsaimniekošanu jūs esat paredzējuši tiesības slēgt līgumus “Alūksnes
namiem” ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, arī ar atkritumu
apsaimniekotāju, bet mums nav pienākums slēgt šādu līgumu. “Pilsētvides
servisam” ir vajadzīgs pārejas laiks, kamēr pilnībā pārņems Alūksnes
novada atkritumu saimniecību. Mūsu priekšlikums iedzīvotājiem ir, ka
“Pilsētvides serviss” piegādā “Alūksnes namiem” informāciju par izvesto
atkritumu daudzumu katru mēnesi konkrētā mājā. “Alūksnes nami” veic
aprēķinus un katram dzīvokļa īpašniekam sagatavo rēķinu par atkritumiem –
tāpat kā līdz šim, bet atšķirība būs tā, ka norādīto summu klients
pārskaitīs “Pilsētvides servisam”, nevis “Alūksnes namiem”,” saka
I.Zaķe.
Nevis mājas, bet īpašnieka parāds
SIA “Alūksnes
nami” skaidro – lai iedzīvotājos veicinātu izpratni, ka katram ir
jāatbild par savu rīcību, turpmāk parāds pret atkritumu apsaimniekotāju,
ja tāds veidosies, būs katram dzīvokļa īpašniekam personīgi, nevis
daudzdzīvokļu mājas kopībai, kā tas bija līdz šim. Tas vairs nebūs mājas
kopējais parāds, bet katra dzīvokļa īpašnieka parāds. Katra dzīvokļa
īpašniekam pašam būs jānoslēdz līgums par atkritumu apsaimniekošanu un
pašam jāatbild par tā izpildi, regulāriem maksājumiem. Tiek pausta
cerība, ka tas arī veicinās iedzīvotāju izpratni par to, ko likt kopējā
sadzīves atkritumu konteinerā un kurus atkritumus tomēr šķirot, lai
pašiem mazāk jāmaksā, jo par šķirotajiem atkritumiem, kā zināms, nav
jāmaksā.
Alūksnē un arī pagastos ir vairākas daudzdzīvokļu mājas,
kas atdalījušās no “Alūksnes namiem”, izveidojot biedrību un pašiem
apsaimniekojot savas mājas. Tie līgumus slēdz paši.
Par sevi jāatbild pašiem
A.Musts
piebilst – ja “Alūksnes nami” slēgtu kopēju līgumu māju vārdā, kā tas
bijis līdz šim, tad “Alūksnes namiem” jāatbild par iespējamajām sekām,
ja līgums netiek pildīts, savukārt “Pilsētvides serviss” ir noteicis
diezgan bargas saistības. “Pēc iepriekšējo gadu rādītājiem par atkritumu
saimniecību varam prognozēt, ka gadā iedzīvotāji nesamaksā 17-20
procentus jeb 12 000 eiro. Citos komunālajos pakalpojumos iedzīvotāju
nesamaksātā daļa ir vēl lielāka. Tad ir jautājums – kas pie tā ir
vainīgs: “Alūksnes nami” vai iedzīvotāji? Un kāpēc “Alūksnes namiem”
jāuzņemas iedzīvotāju saistības? Risinājums ir, ka iedzīvotāji paši
slēdz tiešos līgumus un paši arī atbild. Mēs visi esam vienā laivā. Šis
ir ceļš, kādu mēs gribētu iet, lai stabilizētu situāciju kopumā
“Alūksnes namos”, kas finansiāli, kā zināms, nav spīdoša,” saka A.Musts.
I.Zaķe norāda – šobrīd “Simone” pašvaldības uzņēmumam “Alūksnes
nami” prasa norēķināšanos 100 procentu apmērā par iedzīvotājiem
sniegtajiem siltuma pakalpojumiem, bet par tiem iedzīvotājiem, kuri nav
laikus norēķinājušies, piestāda “Alūksnes namiem” soda procentus.
“Neticēsiet, bet tā ir,” saka I.Zaķe. A.Musts piebilst – par iepriekšējo
apkures periodu “Simone” soda procentos ir sarēķinājusi 24 000 eiro.
Nesamaksās – krāns ciet
A.Musts
atzīst, ka “Pilsētvides servisa” radītā situācija rosinājusi “Alūksnes
namus” modelēt situāciju arī par citiem komunālajiem pakalpojumiem,
tādēļ tiešos līgumus nākotnē ieviesīs arī tur. A.Musts arī piesauc
daudzus citus novadus, kur daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji jau sen slēdz
šādus tiešos līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem. “Alūksnē ap 2000.gadu
ieviesa sistēmu, ka iedzīvotāji vienā maksājumā norēķinās par
komunālajiem pakalpojumiem caur “Alūksnes namiem”. Pagājis daudz laika,
mainījušies likumi, noteikumi, saistības – šī sistēma ir jāmaina,”
uzskata A.Musts.
31.oktobrī “Alūksnes nami” jau ir iesnieguši
vienošanos par līguma izbeigšanu ar šā gada 31.decembri akciju
sabiedrībai “Simonei” un SIA “Rūpe”. “Ir jautājumi, kuri ir jāatrisina
nekavējoties – viens no tiem ir par soda procentiem, kas tiek “Alūksnes
namiem” piemēroti par parādniekiem, kuri nemaksā. Ko darīt ar šiem
parādiem – vai pie rēķiniem pievienot informāciju, cik liels ir parāds?
Varbūt dzīvokļu īpašnieku kopība vienojas, ja, piemēram, summa nav
liela, samaksā no mājas kopējās naudas, kura pēc tam jāatgriež atpakaļ,
kaut gan likums to aizliedz. Varianti var būt dažādi. Jāuzsver, ka
Ekonomikas ministrijā, izstrādājot jaunos noteikumus par īpašumu
apsaimniekošanu, pārvaldīšanu, tiek veidots modelis par kopēju
atbildību. Agri vai vēlu nonāksim pie tā, ka nebūs vairs tā, kā šobrīd,
ka nav iespēju cīnīties ar nemaksātājiem – būs kopēja atbildība.
Nesamaksās – krāns ciet un nebūs pakalpojuma,” saka A.Musts.
Kā ietekmēt nemaksātājus?
“Alūksnes
nami” apkopojuši informāciju, cik liels un kurai mājai ir parāds par
komunālajiem maksājumiem. Mazākā summa ir 0 eiro, bet lielākā – 20 605
eiro. Parādi ir gandrīz visām mājām gan pilsētā, gan pagastos. Parādi
sastāda apmēram 95 procentus no kopējo pārvaldāmo un apsaimniekojamo
māju skaita. “Šobrīd tādēļ, ka nav tiešo maksājumu sistēmas, daļa
Alūksnes iedzīvotāju dzīvo komforta zonā – viņi ne par ko neatbild! Ja
mēs šādu situāciju pieļaujam arī tālāk, tad 2018.gada jūlijā jums būs
jauns pārvaldnieks un apsaimniekotājs, jo “Alūksnes nami” šādi turpināt
vairs nevar,” saka A.Musts.
Kādas juridiski vēl ir iespējas ietekmēt
nemaksātājus? Atbilde: nekādas. Toties pakalpojumu sniedzējam tiešo
līgumu gadījumā gan būšot šāda iespēja. “Varēs, piemēram, nemaksātājam
dzīvoklī atslēgt ūdens padevi – nodrošinās tik daudz ūdens, cik noteikts
Ministru kabineta noteikumos, un viss. To var izdarīt tikai tad, ja ir
tiešie līgumi,” saka I.Zaķe. Tiesa, ar koplietošanas atkritumu
konteineriem daudzdzīvokļu mājās ir citādāk – atkritumus tajos metīs gan
maksātāji, gan nemaksātāji un konteiners tāpat būs jāizved. I.Zaķe
uzsver – arī šādā situācijā parāds būs konkrētam cilvēkam, pret kuru
varēs vērsties “Pilsētvides serviss”, nevis visai mājai.
Ko darīt ar vecajiem
parādiem?
Tāpat
arī aktuāls jautājums ir, kas notiks ar jau uzkrātajiem jeb vecajiem
iedzīvotāju parādiem, ieviešot tiešo maksājumu sistēmu. “Ja mājai ir
“padsmit” tūkstošu parāds, tad faktiski tas jau ir bankrots. Dzīvokļu
īpašniekiem jāsauc sapulces un jālemj, ko darīt. Pieci procenti no visu
parādu kopsummas nav piedzenami – personas mirušas, tām iestājusies
maksātnespēja, kā arī noilgums, tie ir jānoraksta. Pie pārējo parādu
piedziņas strādāsim, bet tas prasīs ilgu laiku,” saka A.Musts.
Viņš
noraida Alūksnes sabiedrībā palaikam izskanošās bažas, ka “Alūksnes
nami” pietur iedzīvotāju maksāto naudu par siltumu un nepārskaita to
pilnā apmērā “Simonei”. “Ja skatāmies pēdējo desmit gadu griezumā, tad
lielākie parādi ir šīs desmitgades sākumā, ne tagad. Pēdējos gados
samaksājuši apmēram 90,5 procenti iedzīvotāju. Tas ir ļoti labs rādītājs
Latvijā starp tāda mēroga pilsētām kā Alūksne,” saka A.Musts. SIA
“Alūksnes nami” galvenā grāmatvede Inita Brice norāda, ka šobrīd
kopējais iedzīvotāju parāds par siltumu ir 127 000 eiro, bet parādi, kas
vecāki par gadu, ir 114 000 eiro.
Ietekmīgs veids –
zemesgrāmata
Sapulcē
izskanēja jautājums par Alūksnes novada pašvaldības dzīvokļiem, kuros
īrnieki mainās, bet parādi par komunālajiem maksājumiem tik krājas.
A.Musts uzsver, ka par parādiem atbild dzīvokļa īpašnieks, un skaidro –
ja “Alūksnes namu” maksājumu sistēmā redzams, ka klients 90 dienu laikā
nav veicis maksājumus, ar viņu sāk strādāt juristi, tiek nosūtīts
pirmstiesas brīdinājums, ļoti liels skaits lietu ir nodots piedziņai,
iesniegtas prasības tiesā, kā arī parādi tiek piedzīti caur
zemesgrāmatu, iesniedzot pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu
brīdinājuma kārtībā. “Rezultāts ir, parādnieki sāk satraukties, vēlas
vienoties par parāda samaksu, bet ir arī ļoti bezatbildīgi parādnieki,
kuri nereaģē ne uz ko. Kā cilvēkam rodas apdraudējums pazaudēt nekustamo
īpašumu, tā “Alūksnes namos” saņemam zvanu, ka vajag satikties un vai
varam vienoties. Mūsu mērķis nav izlikt cilvēkus no dzīvokļiem – varam
maksimāli nākt pretim, bet jābūt arī atgriezeniskajai saiknei no paša
klienta: kaut saburzītu piecīti, bet lai maksā! Ja pretī ir vienaldzība,
tad dzīvokļi nonāk izsolē un mājai ir cerība segt uzkrātā parāda summu,
bet ne vienmēr,” saka A.Musts.
Atbalsta tiešos maksājumus
Sapulcē
sanākušie atzina – lai “Alūksnes namiem” noņemtu parādu slogu, viņi
atbalsta tiešo maksājumu ieviešanu un tiešo līgumu slēgšanu ne tikai par
atkritumiem, bet nākamgad arī par siltumu un ūdeni, kanalizāciju, lai
katrs īpašnieks pats atbildētu par saviem maksājumiem.
Aktuāls ir
jautājums, vai iedzīvotājiem būs jāmaksā par katra atsevišķā rēķina
sastādīšanu. A.Musts atzīst, ka par e-pastā izsūtītu rēķinu jāmaksā
nebūs, papīra formā – iespējams, būs gan. “Aktuāls var būt arī
jautājums, ka jāmaksā komisijas maksa, veicot rēķina apmaksu starp
bankām, bet – katrs pakalpojumu sniedzējs var vienoties ar banku, ka
iedzīvotājiem nepiemēro procentus – šāda prakse jau ir citviet Latvijā.
Jā, gados vecākiem cilvēkiem, kuri nepārvalda internetu un apmaksā
rēķinus, piemēram, pastā, tās būs papildu izmaksas. Jāuzsver gan, ka
visiem uzņēmumiem tarifos ir jau ierēķinātas administratīvās izmaksas –
viņiem būs jāsamazina savas peļņas daļa, ja gribēs noturēt klientus,”
domā A.Musts.
Par sapulcē spriesto SIA “Alūksnes nami” informēs akciju sabiedrību “Simone” un SIA “Rūpe”.
Artis
Sviklis, SIA “Rūpe” valdes loceklis: “Tas, kādā veidā veikt maksājumus,
ir pašu iedzīvotāju ziņā. Iedzīvotājiem jāsasauc mājas kopsapulce un
jānolemj, kā veikt norēķinus – slēdzot tiešo līgumu ar “Rūpi” un
maksājot uzreiz “Rūpei” vai arī caur SIA “Alūksnes nami”. Piespiest
izvēlēties konkrētu maksājumu veidu nevar neviens. Kā katra māja lems –
tā arī būs. Šobrīd starp SIA “Rūpe” klientiem jau ir mājas, kurām ir
tiešie līgumi un kuras veic tiešos norēķinus. Ir arī mājas, kas
nodibinājušas biedrības un kurās maksājumus administrē paši iedzīvotāji.
Par elektroniski sagatavotu rēķinu SIA “Rūpe” maksu neprasa, bet par
papīra formātā sagatavotu rēķinu klientam ir jāmaksā.”
Mārtiņš
Kaļva, akciju sabiedrības “Simone” valdes loceklis: “Ja iedzīvotāji māju
sapulcēs būs nolēmuši ieviest tiešo maksājumu sistēmu, mēs to
akceptēsim. Ja ne – paliks esošā norēķinu kārtība. Labāk veicas tām
mājām, kurās iedzīvotāji iekšēji prot vienoties, mājās, kur ir prātīgs
mājas vecākais, kas seko līdzi mājā notiekošajam, pārzina to. Savukārt
mājās, kur valda vienaldzība, nebūs nozīmes, kāda ir norēķinu kārtība –
tāpat krās parādus. Pašlaik “Simone” nevienam savam sagatavotajam
rēķinam – ne elektroniski, ne papīra formā – neprasa papildus komisijas
maksu, bet paturēsim iespēju nākotnē to izskatīt.”
* Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
