Ir tapis zināms, ka Alūksnes slimnīcai tomēr tiks saglabāti otrā līmeņa
pakalpojumi – šeit paliks iespēja saņemt 24 stundu neatliekamo
medicīnisko palīdzību. Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas
vadītājs Oskars Šneiders “Alūksnes Ziņām” norāda, ka šobrīd vēl tiek
izvērtētas iespējas, tieši kādus ārstnieciskos pakalpojumus Alūksnes
slimnīca varētu sniegt, bet skaidrs ir tas, ka Alūksnē būs otrā līmeņa
slimnīca. Paredzams, ka tuvākajās nedēļās likumprojektu skatīs Ministru
kabinetā.
Pieci līmeņi, Alūksnei – otrais
“Jautājums par
slimnīcu līmeņiem šobrīd tiek risināts. Ja šobrīd slimnīcu reformu plānā
ir runa par četriem līmeņiem, tad izmaiņas, kas tiek gatavotas,
paredzēs piecus līmeņus. Respektīvi – esošais lokālo slimnīcu otrais
līmenis tiks sadalīts divos, radot vēl vienu jaunu līmeni. Jāuzsver, ka
otrajā līmenī ietilpstošie abi līmeņi būtu arī 24 stundu neatliekamās
medicīniskās palīdzības sniedzēji. Alūksnes slimnīcai būtu otrais
līmenis, kas paredzētu trīs speciālistu dežūras 24 stundu līmenī,
obligātie profili varētu būt terapijā, hronisku pacientu aprūpē un
ķirurģijā. Iespējami arī papildu profili, izejot no tā, ko Alūksnes
slimnīca varētu nodrošināt, piemēram, ginekoloģijā, pediatrijā,
traumatoloģijā,” stāsta O.Šneiders.
Šis jautājums tiek skatīts
kontekstā ar veselības reformu, Eiropas struktūrfondu apguvi slimnīcās
un uzlabojumu veikšanu ārstniecības iestādēs laika posmā no nākamā gada
līdz 2023.gadam.
Slimnīcā – priecīgi
SIA “Alūksnes slimnīca”
valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa šobrīd atsakās situāciju komentēt,
kamēr nav saņemts dokumentāls apstiprinājums tam, ka Alūksnē būs otrais
līmenis un grozījumi apstiprināti, tomēr atzīst, ka slimnīcā visi ir
priecīgi par šādu izskanējušo ziņu.
Alūksnes novada domes
priekšsēdētājs Arturs Dukulis apstiprina, ka mutiski šādu ziņu par
Alūksnes slimnīcu ir saņēmis, bet galīgais lēmums Ministru kabinetā par
to vēl nav pieņemts. “Iespējams, tas notiks novembra otrajā pusē, varbūt
vēlāk, bet lēmumu pieņems, jo tas saistīts ar Eiropas struktūrfondu
apguvi slimnīcām,” saka A.Dukulis.
Skatiens uz Vidzemes
slimnīcu
Veselības
reformas ietvaros slimnīcas tiek rosinātas slēgt savstarpējus
sadarbības līgumus. “Alūksnes Ziņās” jau esam rakstījuši, ka Alūksnes
slimnīca jau attīsta un vēlas attīstīt vēl plašāk sadarbību ar Vidzemes
slimnīcu Valmierā. SIA “Vidzemes slimnīca” galvenā ārste Inga Ozoliņa
“Alūksnes Ziņām” norāda, ka ir bijušas vairākas tikšanās starp mediķiem,
gan arī pašvaldību pārstāvjiem, lai par to diskutētu. Šajās tikšanās
reizēs piedalījās ne tikai Alūksnes un Valmieras, bet arī Cēsu, Limbažu,
Smiltenes un citu Vidzemes novadu mediķi, pašvaldību pārstāvji.
“Visi
kopā domāja, ko turpmāk darīt un kurā no vietām kādus pakalpojumus
sniegt. Sarunās galīgais lēmums šobrīd vēl nav pieņemts, jo nemitīgi no
Veselības ministrijas nāk arvien jauni ierosinājumi. Jaunums, kas
tiekoties izskanējis, – šie sadarbības līgumi tomēr tiktu slēgti starp
pašvaldībām, nevis slimnīcām, kā sākotnēji bija domāts,” saka
I.Ozoliņa.
Sadarbību ar Alūksni turpinās
Arī turpmāk
Vidzemes slimnīca paliks kā Vidzemes reģionā lielākā un reģiona līmeņa
slimnīca, uz kuru no lokālajām slimnīcām pārved smagāku gadījumu
pacientus. I.Ozoliņa uzsver, ka Alūksnes slimnīca jau tagad to sekmīgi
dara, piemēram, sarežģītu traumu gadījumā vai nosūtot pacientes ar
ginekoloģiskām saslimšanām, kā arī citos gadījumos. “Uzņemt šos
pacientus ir mūsu pienākums. Vest šādus pacientus uz Rīgu nav pareizi,
bet gadījumos, ja tiešām nepieciešama vēl nopietnāka ārstēšana, Vidzemes
slimnīca pati transportē šos pacientus uz Rīgas medicīnas iestādēm,”
saka I.Ozoliņa. Vidzemes slimnīcai sadarbība ar Alūksnes slimnīcu
noteikti turpināsies.
Sievietes no Alūksnes un Apes novadiem izvēlas
arī Vidzemes slimnīcas dzemdību nodaļas pakalpojumus, jo Alūksnes
slimnīcā dzemdību nodaļas nav kopš 2008.gada pavasara. I.Ozoliņa
informē, ka, piemēram, šogad laika posmā no janvāra līdz novembra vidum
Vidzemes slimnīcas dzemdību nodaļā izvēlējušās laist pasaulē mazuļus
apmēram 30 sievietes no Alūksnes un Apes novadiem. “Tas nav ļoti daudz.
Pārējās acīmredzot dodas uz citām tuvākajām dzemdību nodaļām,” secina
I.Ozoliņa.
Ko dara politiķi?
Saeimas deputāte Astrīda Harju
norāda, ka sabiedrībā joprojām palaikam izskan bažas par Alūksnes
slimnīcas nākotni un jautājums – ko atbildīgie politiķi darījuši, lai
slimnīcu nosargātu? Arī portālā “aluksniesiem.lv” tiek uzdots šāds
jautājums. A.Harju saka, ka par šo tēmu diskutēts daudzās un dažādās
sanāksmēs. “Arī koalīcijas padomes sēdē oktobrī tika runāts par Alūksnes
slimnīcu un pārrunāts, kādas bijušas iepriekšējās sarunas ar veselības
ministri Andu Čakšu. Ir bijusi tikšanās ar Vidzemes slimnīcu, kur
pārrunāta sadarbība ar Alūksnes slimnīcu. Vidzemes slimnīca ir gatava
slēgt sadarbības līgumu ar Alūksnes slimnīcu līdzvērtīgi Cēsīm.
Koalīcijas padomes sēdē vienojāmies, ka jautājums par Alūksnes slimnīcu
ir jārisina, jābūt atsevišķai sarunai ar ministri un ekspertiem no katra
reģiona. Jautājums šobrīd no valdības nav sagatavots, tādēļ vajag
izstrādāt vienošanos attiecībā uz reformas konceptu par 1. un 2.līmeni
un sagatavot redzējumu par to, kā reģionā tiks organizēta sadarbība, kā
reģiona slimnīcas savstarpēji funkcionēs. Savukārt 2.novembrī Veselības
ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks informēja mani,
ka SIA “Alūksnes slimnīca” tiks noteikts 2.līmeņa statuss un ministrija
gatavos vēstuli mūsu slimnīcas vadībai,” klāsta A.Harju.
Rosina izmaiņas likumā
Savukārt
Saeimas deputāts Romualds Ražuks “Vienotības” frakcijas vārdā nesen
iesniedzis grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumam. Tie paredz
papildināt sadaļu par veselības aprūpei piešķirtā valsts finansējuma
izlietojumu un noteikt, ka valsts budžeta līdzekļi prioritāri tiek
novirzīti valsts un pašvaldību īpašumā un kontrolē (vairāk nekā 50
procenti kapitāla daļu) esošajām ārstniecības iestādēm. Ja valsts un
pašvaldību ārstniecības iestādes pamatoti nevar nodrošināt Ministru
kabineta noteiktos veselības aprūpes pakalpojumus pilnā apjomā vai
nesniedz atsevišķus to veidus, tad uz iztrūkstošo pakalpojumu apjomu,
bet gadījumā, ja pakalpojums nav nodrošināms, tiek piesaistītas privātās
un ārvalstu ārstniecības iestādes. Turklāt pakalpojumu sniedzējs tiek
piesaistīts tikai uz to laiku, kamēr valsts un pašvaldību īpašumā un
kontrolē esošās ārstniecības iestādes nevar nodrošināt iztrūkstošo
pakalpojumu daudzumu vai to veidu, bet ne ilgāk kā uz vienu kalendāro
gadu. “Mums ir jānotur valsts un pašvaldību medicīnas iestādes. Alūksnes
slimnīcas gadījumā ar šādām izmaiņām mēs pieliksim punktu bezcerīgajam
strīdam par SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” lobēšanu. Ir
apnikusi cīņa par Alūksnes slimnīcu – vajag ierakstīt likumā! Citādi mēs
visu laiku kā aklais ar kurlo,” spriež R.Ražuks.
Lai nav ceļa uz krahu
R.Ražuks
uzskata – valsts atbalsts šīm ārstniecības iestādēm ir vienīgais ceļš,
kā atbalstīt sociāla tipa visiem pieejamu veselības aprūpi. “Veselība
mums tomēr nav brīvais tirgus. Mani oponenti gan saka, ka es šādi
kropļoju brīvo tirgu. Šādi iebildumi absolūti neder, jo veselības aprūpi
mēs taču valstī plānojam! Valsts uztur arī tādas ārstniecības iestādes,
kuras ir par lielu vai dārgu, bet tur dzīvo cilvēki un valstij tas ir
jādara. Tas ir valsts pienākums,” skaidro R.Ražuks.
Latvijā ir arī
gadījumi, kad cenšas novājināt valsts un pašvaldību ārstniecības
iestādes, pārvilināt ārstus darbā uz privātām iestādēm un veic citas
darbības. “Bet – privātais jau nevar izdzīvot bez valsts pasūtījuma
tikai ar privāto pakalpojumu sniegšanu. Tur ir tas sāls! Un tad mēs
nevaram samaksāt algas valsts un pašvaldību slimnīcās, bet privātie
saņem daļu no valsts pakalpojumiem. Šādi turpinot, būs ceļš uz krahu –
tā mēs varam pazaudēt visiem pieejamu valsts un pašvaldību īpašumā esošu
veselības sistēmu. Privātais – tas ir ļoti labi, bet privātais darīs
tikmēr, kamēr tas viņam būs ekonomiski izdevīgi. Valsts un pašvaldību
iestādes tā nekad nerīkosies, jo aiz tām ir valsts garantijas,” domā
R.Ražuks.
Nevar nodrošināt likumā rakstīto
Tiesa, šāda sistēma
Latvijā pastāv jau ilgus gadus, un to būs grūti mainīt. R.Ražuks uzskata
– šī “slimība” ir ielaista, jo daudzas nozares Latvijā kļuvušas par
privātām. Par piemēru viņš min zobārstniecību. “Pēc valsts neatkarības
atgūšanas zobārstniecība tika palaista privātā gaitā un tagad esam
nonākuši pie tā, ka nevaram nodrošināt likumā rakstīto, ka bērniem
zobārsts ir par brīvu, jo zobārsti atsakās strādāt par tarifiem, ko
valsts spēj maksāt! Arī ģimenes ārsti ir privātuzņēmēji. Vislielākās
bažas ir, ka visu Latvijas veselības sistēmu varam novest šādā stāvoklī,
ja kaut ko nemainīsim,” saka R.Ražuks.
Izteiktajam priekšlikumam ir
jau liela opozīcija no privāto medicīnas iestāžu puses, tomēr
ierosinājums ir skatīts Saeimas sociālo un darba lietu komisijā, kur
guvis atbalstu. “Protams, vēl būs diskusijas, otrais lasījums, bet pēc
būtības tas jau ir nobalsots. Šis likums ir jāpieņem līdz gada beigām,
jo tas saistīts ar valsts budžetu,” saka R.Ražuks.
— Līga Vīksna
* Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
