Pusaudzim depresija. Ko darīt?

Vecāki ievēro, ka pusaudzis kļuvis skumjš, drūms un apātisks, pasliktinās viņa sekmes skolā, viņš vairs nevēlas nodarboties ar sporta veidu, kas iepriekš aizrāvis, izskatās nelaimīgs. Ne tikai reizēm, dienu, divas vai nedēļu, bet jau ilgāku laiku. Tie ir signāli, kas vecākiem jāpamana, un jāpievērš uzmanība pusaudža mentālajai veselībai. Diemžēl depresija pusaudžu vidū ir bieži izplatīta.
Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs nepiekrīt sabiedrībā izskanējušajam apgalvojumam, ka mentālās veselības problēmas, tostarp depresija, ir mūsdienu laikmeta problēma. “Dažādos laikos par mentālo veselību domāts dažādi, taču par depresiju runāja jau antīkajā Grieķijā. Tikai tad izmantoja vārdu “melanholija”, ko mūsdienās gan vairs sarunvalodā nedzirdam. Cilvēki jau ļoti sen pamanījuši, ka kādās dzīves situācijās cilvēks jūtas skumji, nomākti, depresīvi, zūd dzīvesprieks,” stāsta psihoterapeits N. S. Konstantinovs.