Novērtē kopā padarīto un līdzcilvēku atbalstu

Šovasar skaistu dzīves jubileju svinēja Rasma Muceniece. Vieni viņu pazīst kā ilggadēju Jaunlaicenes pagasta vadītāju, citi - kā sociālās aprūpes centra “Alūksne” vadītāju. Rasma strādājusi arī citviet, bet vienmēr prātā paturējusi tēva sacīto: “Lai arī kādā amatā tu esi, cilvēkam vienmēr ir jābūt cilvēkam.” Tādēļ viņu ar labu vārdu joprojām atminas tie, ar kuriem kopā ritējušas darba gaitas ilgāku vai īsāku laika posmu.

Rasmas dzimtā puse, kā pati smej, ir “čiuļu” galvaspilsēta Tilža, kur pēc dzimtbūšanas atcelšanas kurzemnieki un vidzemnieki brauca iegūt zemi. Viņas tēva senči cēlušies no Jaunpiebalgas, bet mātes - no Kurzemes. Pēc Malnavas sovhoztehnikuma beigšanas, kur iegūta grāmatveža ekonomista izglītība, jauno speciālisti 1969. gadā pēc sadales nosūtīja darbā uz Alūksnes rajonu. “Domāju, ka ilgi te nepalikšu, jo bija noskatīts darbs Madonas pusē, kur dzīvoja mātes brālis. Taču notika citādāk. Strādāju kolhozā “Oktobris” Veclaicenē. Apmešanās bija apmēram divus kilometrus no Korneta pie vienas saimnieces mājās meža vidū. Saimniece bija ļoti laba, bet es nevarēju iedzīvoties, jo biju izdomājusi, ka došos uz Madonu. Pēc tam mani pārcēla darbā uz kolhozu “Vaidava” Ziemeru pagastā. Tur iepazinos ar savu vīru Zinti un tā arī no šīs puses prom neaizgāju,” saka R. Muceniece.