Labdien, šajā jaukajā pavasara laikā, kad ne tikai mostas daba – putni, augi, bet mostas arī mūsu sirdis.
Labdien, šajā jaukajā pavasara laikā, kad ne tikai mostas daba – putni, augi, bet mostas arī mūsu sirdis. Šis “Krāces” numuriņš iznāks laikā, kad, gatavojoties sagaidīt Lieldienas, mēs dodamies uz mežu meklēt zarus, lai izplaucētu lapiņas. Vēl aizvien tīstoties šallēs un cīnoties ar auksto sezonu, es pilnīgi biju piemirsusi, ka pasaulē iespējams arī tik vienkārši sasniedzams prieks – saulainā vietiņā nolikta vāzīte ar ķeburaiņiem, no kuriem katru mirkli var izlīst zaļumiņš – tik kārdinošs un romantisks. Aprīlim piestāv bezbēdīga virpuļošana un trallallā noskaņa, tāpēc arī avīzītē mijas nopietnās noskaņas ar pavisam nebēdīgiem 1.aprīļa jokiem. Joki 1.aprīlī, ikdienā – tas taču ir tik ļoti nepieciešams, jo līdzās ikdienības nogurumam pastāv arī kaut kas paliekošs – un tas ir mūsu ikdienas smaids un dzīves prieks. Tas ir prieks ne tikai par iespēju strādāt, mīlēt, bet arī sajust dzīvi, izdzīvot to, nevis bezkaislīgi eksistēt.
Pilnveidojot sevi un uzdrīkstoties, “Krāce” iet savu ceļu, kurš nebiedē, bet aicina. Aicina tik kārdinoši, ka katrā ikmēneša darba seminārā mūsu pulkam piebiedrojas jauni entuziasti. Piebiedroties gājienam var jebkurš, ja vien viņš skaidri apzinās, ka nav viegluma bez grūtuma.
Mūsu ceļš ir tāds, kādu mēs to veidojam, viss atkarīgs no attieksmes pret pasaulē notiekošo, bet par mūsu jauniešu ikdienu un pasaules uztveri, gan nopietni, gan pa jokam, iepazīstiet šajā avīzes numurā, kaut gan atcerieties, ka mums un jums, bez šaubām, viss vēl ir priekšā!
Koordinatore Inese
