Profesors, Dr.h.jur. un tamlīdzīgi Juris Bojārs piedāvā tautas nobalsošanai Latvijas Republikas Satversmes grozījumu projektu.
Profesors, Dr.h.jur. un tamlīdzīgi Juris Bojārs piedāvā tautas nobalsošanai Latvijas Republikas Satversmes grozījumu projektu. Par šo apjomīgo garabērnu, valsts pamatlikumu krietna žurnāla biezumā, referendumā būs jāatbild tikai ar “jā” vai “nē”. Tomēr cerētās dižkoku birzs vietā mūsu priekšā ir kārtīgs krūmāju biezoknis, kam ne cauri izspraukties, ne pāri redzēt.
Muklājs saprašanā rodas, jau lasot pirmās daļas pirmo pantu. Pašreizējā Satversmē skaidri un gaiši pateikts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika. Diemžēl šo saprotamo domu J.Bojāra labojumi apaudzē ar tik daudziem “nav” un “nedrīkst”, ka pašās beigās nezini, kura ir labā, kura – kreisā roka. Atliek vien “pieķerties” pašās beigās pie “sapņu pils” 10.punktā, kas būvēta no “nepārtrauktas visas tautas labklājības celšanas” un “sociālā taisnīguma”. Nu kurš gan tam spēs pateikt – nē.
Varēs balsot par karalisti
Pašreizējā Satversme strikti nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Pēc J.Bojāra labojumiem var saprast, ka tautai piederēs ne tikai galavārds, bet būs arī tiesības iecelt amatā un atbrīvot no tā jebkuru valsts un pašvaldības amatpersonu. Vienīgi te nav ne mazākā mājiena, kā to darīs. Bet vienalga – uz priekšu! 6.punkts 2.pantā ir vēl labāks – tautai būs tiesības noteikt savas valsts iekārtu, politiku, tautsaimniecību! Tātad paredzēts, ka apniks neatkarīga, demokrātiska republika, lemsim par ko labāku, varbūt to ar gaišajām tālēm. Vai par karalisti – kas liegtu tādu pamēģināt, ja tauta gribēs. Efektīgi izskatītos lāčausainu spēkavīru godasardze pie karaļa pils vārtiem. Attiecībā uz politiku – varbūt atļausim dzīvot tikai vienīgajai pareizajai partijai tāpat kā vecajos labajos laikos? Ko tauta varētu izlemt tautsaimniecībā – plānošanu, tirgus ekonomiku, nacionalizāciju, denacionalizāciju. Bet vislabāk – no katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām – lai būtu īsts sociālais taisnīgums!
Aizliedz masveidā izraidīt
Jūtu līdzi tiem, kam būs jāstudē un jāatbild eksāmenā par cilvēka pamattiesībām un pamatbrīvībām – kaut ko vēl vairāk samudžinātu ir grūti iedomāties. Un tanī pašā laikā nav skaidrs, uz ko īsti man, cilvēkam, Latvijā normālos apstākļos ir tiesības, ja atskaita visus labojumos minētos aizliegumus. Interesants ir 26.panta 4.punkts – ārvalstnieku masveidīga izraidīšana ir aizliegta. Tātad dažus drīkst izraidīt, bet, ja te saradies daudz ārvalstnieku, lai viņi te dara ko darīdami, jāatstāj vien ir.
Piesardzību rada 33.pants – par tiesībām uz īpašumu un uzņēmējdarbības brīvību. Kas tā ir par brīvību ierobežošanu “valsts, sabiedrības vispārējā labuma un sociālā taisnīguma interesēs”? Pēc kādiem kritērijiem to noteiks? Tomēr “sociālais taisnīgums” ir tas jēdziens, pret kuru neviens nedrīkst iebilst, tātad – jā.
Piedāvā balsot par personībām
Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Labojumi vairs nedrīkstot tikt laboti, tātad vai nu jāsaka – jā – bez domāšanas, paļaujoties vienīgi uz sacerējuma autoru un Dievu to kungu, vai arī jānoraida šis projekts.
Varbūt tomēr ir vērts pievērt acis uz neskaidrībām un pretrunām, jo beidzot Satversmē vesela nodaļa atvēlēta pašvaldībām. Par dziļu nožēlu, tur zilonim rūpīgi aprakstītas kājas, bet viss pārējais atstāts Dieva ziņā. Tā arī netop skaidrs, ko īsti tauta var prasīt no savas pašvaldības.
Katram ir tiesības izteikties, un ikviens (nevis katrs viens) drīkst rakstīt Satversmes labojumus. Taču demokrātiskā valstī katru priekšlikumu vispirms apspriež un tikai tad balso par to. Šoreiz tautai nobalsošanā piedāvā Trojas zirgu – no ārpuses vilinošā iespēja pašai vēlēt prezidentu, kā arī balsot par atsevišķu personību, nevis partiju sarakstu, skaisti vārdi par sociālo taisnīgumu. Uz to jau tauta vienmēr gatava.
Bet vai latvietis ir gatavs tam, ka pašvaldības pašas nosaka, kāda ir viņu darba valoda? Labojumu 194.pants to nosaka. Un tādu “knifiņu” Bojāra brikšņiem pilnajā garabērnā ir bez gala.
Izņēmumi nederēs visiem
Lai tauta spētu pildīt savu suverēno varu, vajadzīga skaidra, precīza Satversme. Normālam darbam un normālai dzīvei, nevis izņēmumiem. Nevar taču visus negadījumos paredzēt, dzīve ik dienas izdara savas korekcijas. J.Bojārs savos labojumos centies izņēmumus padarīt ja ne par normu, tad par pašu svarīgāko gan. Pašreizējā Satversme ir lakoniska un darboties spējīga. Ja tauta grib pati vēlēt prezidentu, tas iespējams, tikai mazliet izmainot mūsu valsts pamatlikumu. Tas pats attiecas uz vēlēšanu jaukto vai mažoritāro sistēmu, kas arī neatrisinās visas problēmas. Visam tam nemaz nav nepieciešams Bojāra apjomīgais darbs, kas duļķainajā dīķī ļautu zvejot tikai manīgajiem, kuri spēj noalgot labus advokātus. Pārējie ne mirkli nevarētu būt droši, ka uz viņiem neattiecas izņēmums “vispārējā labuma un sociālā taisnīguma interesēs.”
Es kā pilsone un cilvēks šobrīd gribētu tikai vienu – lai par mani un manu tautu neņirgātos, liekot vienlaikus atbildēt uz 221 jautājumu vēl ar neskaitāmiem apakšjautājumiem. Tik daudz pantu ir J.Bojāra Satversmes labojumos.
