Iedzīvotājiem ir grūti aizstāvēt savas tiesības, ja lielai sabiedrības daļai ir neuzticība pret tiesu varu.
Iedzīvotājiem ir grūti aizstāvēt savas tiesības, ja lielai sabiedrības daļai ir neuzticība pret tiesu varu. Saskaņā ar jaunākajiem “Latvijas Faktu” socioloģiskajiem pētījumiem, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (56,3 procenti) neuzticas tiesu varai.
Pirms Lieldienām Eiropas Savienības (ES) PHARE projekts publiskoja pētījumu par tiesu sistēmas informācijas caurredzamību Latvijā.
Caurredzamības un informācijas atklātības nodrošināšanai tiesās ir liela nozīme, ierobežojot korupciju. Tā uzskata Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrjū Rasbašs. Viņaprāt, tieši informācijas atklātība būs arī galvenais ierocis cīņā pret korupciju tiesu sistēmā, par ko Latviju kritizēja 2001.gada Eiropas Komisijas progresa ziņojumā.
Latviju salīdzina ar Eiropu
Eiropas Savienības PHARE palīdzības projekta “Korupcijas novēršana tiesu sistēmā” ietvaros ES un Latvijas eksperti sagatavoja pētījumu par tiesu informācijas caurredzamību Latvijā. Projekta mērķis ir, veicinot tiesu sistēmas caurredzamību un informācijas atklātību, samazināt potenciālos korupcijas riska faktorus.
Pētījums sastāv no trīs savstarpēji saistītām daļām. Pirmajā ir analizēta Latvijas situācija, balstoties uz likumdošanu tiesu darba atklātībā, kā arī tiesnešu aptauju par praktisko situāciju. Lai izstrādātu ieteicamās izmaiņas, projekta ārvalstu eksperti otrajā daļā piedāvā caurredzamas tiesu sistēmas modeli, kurā apkopota Zviedrijas un Francijas pozitīvā pieredze, kā arī starptautiskās saistības informācija. Pētījuma trešajā daļā eksperti ierosina izmaiņas Latvijas tiesu darba uzlabošanai informācijas atklātības jomā.
Trūkst vienotas politikas
Pētījums atklāj vairākas būtiskas problēmas. Teorētiski Satversme garantē brīvu pieeju informācijai (arī tiesu informācijai), tomēr prakse ir atšķirīga, jo viss ir atkarīgs nevis no vienotiem principiem, bet gan individuālās situācijas. Tiesnešu un tiesu administrācijas darbinieku labvēlība un personiskā attieksme nereti ir tie faktori, kas nosaka informācijas pieejamību. Dažādās Latvijas tiesās visai pretrunīgi izprot informācijas pieejamību, un tas tikai veicina sabiedrības kopējo neuzticēšanos tiesu sistēmai.
No pētījuma izriet, ka, piemēram, masu mediji vai sabiedrības pārstāvji formāli var iegūt tiesu darba statistiku vai arhīva informāciju. Prakse savukārt liecina, ka birokrātiskie šķēršļi, dažādi nereglamentēti nosacījumi faktiski apgrūtina piekļūšanu informācijai. Tad nu arī sabiedrībai un masu saziņas līdzekļiem neviļus rodas iespaids, ka tiesas nav atklātas, tās slēpj informāciju. Iepazīstoties ar tiesu darbu, nākas secināt, ka pamatproblēma nav tiesu vēlme slēpt informāciju, bet gan vispārējas politikas un instrukciju trūkums informācijas atklātības veicināšanai. Tad nu iznāk, ka katra tiesa dara pa savam, pēc savas izpratnes un ieskatiem.
Iespējas un izaicinājums mainīties
Latvijā nepieciešams radīt vienotu sistēmu, kā sabiedrībai sniedz informāciju par tiesās notiekošo, par tiesu darbu un citiem ar tiesām saistītiem jautājumiem. Ieguvēji no šādas sistēmas būs visi – gan sabiedrība, gan tiesas. Līdz ar integrāciju Eiropas Savienībā Latvijai ir pieejami ES palīdzības līdzekļi PHARE programmā, lai uzlabotu tiesu sistēmas darbību informācijas atklātībā.
Jau līdz šī gada beigām ES PHARE projekta eksperti sadarbībā ar Tiesu namu aģentūru cer izveidot vienotu tiesu informācijas portālu, kā arī organizēt mācību programmas tiesu darbiniekiem, iesaistot tiesnešus, ekspertus un masu mediju pārstāvjus. Tiesu informācijas portāls ļaus sabiedrībai, masu medijiem, ikvienam iedzīvotājam sekot tiesu procesiem no to sākuma līdz spriedumam un nodrošinās pieeju tiesu nolēmumiem arī vēlāk.
Protams, šo ES ieguldījumu nevar uzskatīt par brīnumlīdzekli informācijas atklātības nodrošināšanā. Daudz kas ir atkarīgs tiesnešu un tiesu darbinieku attieksmes, no žurnālistu profesionalitātes un ētikas, kā arī no sabiedrības ieinteresētības iegūt informāciju un aizstāvēt savas tiesības.
