Malienas, Jaunalūksnes, Mārkalnes, Pededzes, Kalncempju, Annas pagasta un Strautiņu apmēram 1800 liellopu audzētāji izmanto SIA “Mākslīgās apsēklošanas stacija” pakalpojumus.
Malienas, Jaunalūksnes, Mārkalnes, Pededzes, Kalncempju, Annas pagasta un Strautiņu apmēram 1800 liellopu audzētāji izmanto SIA “Mākslīgās apsēklošanas stacija” pakalpojumus. Tikai retam ir desmit un vairāk govju, bet vairums tur divas vai trīs piena devējas.
“Daudzi zemnieki ir neziņā, vai varēs pienu realizēt arī nākamgad, jo būs noteiktas vēl stingrākas prasības produkcijas kvalitātei. Tāpēc viņi izvēlas sēklot govis ar gaļas šķirnes, it sevišķi ar “Aberdinangus”, arī “Šerolē” un “Limuzīnu” buļļiem. Tad teliņus varēs nodot gaļai. Ja tā rīkosies visi, tad būs liellopu gaļas pārprodukcija,” atzīst SIA “Mākslīgās apsēklošanas stacija” direktore Edīte Ločmele.
Gaļas šķirnes buļļus sēklošanai izvēlas pat vienas govs īpašnieki, jo viņi nesaņem subsīdijas par lopiem, kas nav pārraudzībā. Tā zaudē apmēram 60 latu par govi. Toties līdz 400 kilogramiem nobarotu lopu iespējams izdevīgi pārdot. Līdz šim, nododot pienu no pāris govīm, laukos varēja labi iztikt. Tiesa, ir arī tādi, kas uzreiz nespēj samaksāt par mākslīgo apsēklošanu.
“Ja govs apsēklošanai izmanto kaimiņu bulli, tad nav zināms, kādas īpašības iedzims teliņam. Produktivitāte var samazināties, nevis palielināties. Tad telītes, kuru mātes ir augstražīgas, bet tēvi pašmāju buļļi, ir jālikvidē, jo izaugušas dod tikpat piena, cik kazas. Daudzi par to ir pārliecinājušies,” norāda E.Ločmele. Izmantojot mākslīgo apsēklošanu, var prognozēt jaunā dzīvnieka produktivitāti. Visu pārdomājot, var secināt, ka dārgāka ir kaimiņu buļļa izmantošana. “Mums gandrīz nav atkārtotas govju sēklošanas. Mākslīgās apsēklošanas tehniķe Ērika Zviedrīte ir pieredzējusi, tāpēc zina, kad doties uz izsaukumu,” lepojas direktore.
Par pienu ar augstāku olbaltuma saturu maksā vairāk. Tāpēc govju īpašnieki izvēlas buļļus, kas palielina olbaltuma saturu produkcijā. Tie ir “Dāņu sarkanie” un “Zviedru sarkanie” dzīvnieki.
“No “Zviedru” šķirnes buļļiem dzimst mazi teļi, tāpēc ar tiem var sēklot arī teles un mazākas govis. Bet daudz nosaka govs, tāpēc reizēm mums nepamatoti pārmet, ka ir lieli teļi,” viņa komentē. Ē.Zviedrītei esot viegla roka uz dvīņiem. Martā Pededzē govij atskrēja divi teliņi. SIA “Mākslīgās apsēklošanas stacijas” darbinieces pārrunā vaislinieka izvēli pirms apsēklošanas. No marta līdz septembrim ir “karstā” sezona. “Pērn diezgan daudz govju nāca slaucamas rudenī, bet ziemā no piemājas saimniecībām grūti izvest pienu, jo ceļi ir aizputināti. Tagad viņi vēlas govis sēklot maijā, lai teļi dzimst martā,” secina E.Ločmele.
