Mācoties, ir mainījusies.
Mācoties, ir mainījusies
Alūksnes rajona vakara (maiņu) neklātienes skolas skolniece Valentīna Sļadja: “Vakarskolā mācos ceturto gadu. Man patīk. Pretējā gadījumā nemaz tur nemācītos. Jāatzīst, ka vakarskolu nevar salīdzināt ar dienas skolu, jo te ir saprotošāki pedagogi. Skolotājs mācību vielu prot izskaidrot tā, ka jaunieši saprot.
Klases kolektīvs ir draudzīgs un izpalīdzīgs. Rīko arī pasākumus ārpus stundām, bet es tos neapmeklēju laika trūkuma dēļ.
Man vienmēr atmiņā paliks skolotāju iejūtīgā attieksme pret audzēkņiem. Atminos kādas skolotājas teikto, ka es šo četru gadu laikā esmu pozitīvi mainījusies. Jāatzīst, ka varu viņai piekrist.
Domāju, ka šīs skolas jaunieši ir sirsnīgi un draudzīgi. Viņi ir nopietnāki nekā tie, kas izglītojas dienas skolās. Visskaļākās un jautrākās ir piektdienas, kad atbrauc arī jaunietes no Pededzes.
Pēc vakarskolas absolvēšanas man ir sapnis studēt jurisprudenci.”
Trūkst mācību līdzekļu
Alūksnes rajona vakara (maiņu) un neklātienes skolas vizuālās mākslas, kultūras vēstures un mūzikas pedagoģe Anita Reinerte: “1996.gadā vakarskolas mācību programma paredzēja divus jaunus priekšmetus – vizuālo mākslu un mūziku, tāpēc mani uzaicināja vadīt stundas.
Skolā esmu arī bibliotekāre, vokālā ansambļa vadītāja un palīdzu organizēt ārpusstundu pasākumus. Ar ansambli uzstājamies skolas arī rajona pasākumos. Jāatzīst, ka ārpusstundu darbs man sagādā vislielāko gandarījumu. Priecājos, ka man ir iespēja strādāt tik jaukā skolotāju kolektīvā. Uzskatu, ka vakarskolas audzēkņus var izprast tikai tie cilvēki, kas paši tur strādājuši. Reizēm brīnos, kāpēc tik spējīgs audzēknis mācās vakarskolā? Pie mums ir daudz radošu jauniešu.
Vislielākās problēmas sagādā mācību līdzekļu trūkums, jo skolai mēnesī vidēji piešķir tikai 30 latus grāmatu iegādei.
Pedagogiem vēlu palikt tikpat optimistiskiem un draudzīgiem, bet audzēkņiem – būt aktīvākiem, izmantot visas iespējas, ko sniedz skola, un piepildīt savus sapņus. Direktorei gribu vēlēt Raiņa teikto: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies.””
